Kristīne ir radoša, zinātkāra jauniete – viņa zīmē, dejo, veido mākslīgos nagus, mācās Rīgas Stila un modes tehnikumā un paralēli strādā par baristu. Viņa smejas, ka brīvā laika ir maz, jo visu laiku gribas darīt, mācīties un piedzīvot ko jaunu. “Man patīk sevi pilnveidot, nepatīk būt uz vietas,” viņa saka.
Taču ne vienmēr Kristīne ir bijusi tik atvērta un droša.
Kad jauniete pirmo reizi dzirdēja par mentorprogrammu, viņa bija pārliecināta – tas nav viņai, doma par attiecībām ar svešu pieaugušo pat likās biedējoša.
“Toreiz šķita, ka pietiek ar māsām, domāju, ka man nevajag vēl kādu pieaugušo,” viņa atceras.
Būdama klusa, kautrīga un ļoti piesardzīga pret jaunu cilvēku ielaišanu savā dzīvē, Kristīne nespēja iedomāties, ka kādreiz varētu atvērties pilnīgi svešam cilvēkam.
Taču viss mainījās brīdī, kad viņa satika Sanitu – brīvprātīgo, kas regulāri piedalījās jauniešu centra aktivitātēs.
“Es vēl nezināju, ka viņa būs mana mentore. Vienkārši tobrīd sapratu – ar viņu sarunāties ir viegli.”
Sanita bija pirmais pieaugušais, kurš ar jaunieti runāja kā ar līdzvērtīgu, kā cilvēks ar cilvēku. Bez pamācīšanas un bez nosodījuma, vienkārši būdama līdzās.
“Viņa mani uztvēra kā līdzvērtīgu. Tāpēc man gribējās runāt vēl un vēl. Kādā brīdī sapratu – jā, es viņai varu uzticēties.”
Tā sākās attiecības, kas nu jau turpinās četrus gadus. Mentore ir kļuvusi par daļu no jaunietes ģimenes un abas zina – viņu attiecības turpināsies arī ārpus mentorprogrammas.
Kas ir mainījies jaunietes dzīvē
Kristīne saka, ka mentores klātbūtne ir mainījusi viņas dzīves uztveri vairāk nekā viņa spējusi iedomāties. No klusas, kautrīgas meitenes, Kristīne ir kļuvusi par drošu, atvērtu un smaidīgu jaunieti.
“Tagad es pat varu pieiet pie sveša cilvēka un pateikt, ka viņš izskatās forši. Agrāk tas nebūtu bijis iespējams! Es vairs nebaidos runāt ar cilvēkiem. Esmu daudz pārliecinātāka par sevi.”
Sanita palīdzēja viņai ieraudzīt, ka cilvēki var būt labi, atbalstoši un patiesi ieinteresēti. Līdz tam jaunietei nebija tādas pieredzes.
Mentore palīdz atrast īsto profesiju
Pateicoties mentorei, Kristīne ir sapratusi, kādā jomā vēlas strādāt.
Tā kā Sanita strādā zobārstniecības nozarē, viņa piedāvāja meitenei “ēnot” dažādas ar šo nozari saistītas profesijas. Tieši tas ļāva Kristīnei saprast, ka viņu aizrauj zobārsta kabinetā notiekošais.
“Bija jāēno tikai dažas stundas, bet es paliku visu dienu – tik ļoti mani tas aizrāva.”
Tieši šajās ēnu dienās viņa saprata, ka vēlas kļūt par zobārsta asistentu. Šī profesija apvieno to, kas viņai tik ļoti patīk: rūpes par cilvēkiem, dinamisku ikdienu un iespēju nepārtraukti pilnveidoties. Un tieši mentores atbalsts ļāva saprast, ka šis mērķis ir reāls un sasniedzams.
“Gribas tik daudz ko darīt. Patīk sevi pilnveidot, nepatīk būt uz vietas.”
Mazi mirkļi – lielo lietu pamats
Kad Kristīne stāsta par kopā pavadīto laiku, viņas acis iemirdzas:
“Visvairāk man palicis prātā, kā mēs mašīnā skaļi un no sirds dziedam līdzi dziesmām. Katra tikšanās sākas ar dziedāšanu. Tas ir tik forši!”
Viņas kopā gatavo ēst, skatās filmas, spēlē galda spēles, apmeklē dažādus pasākumus. Nesen Sanita viņai mācīja braukt ar mašīnu, tas iedrošināja jaunieti sākt mācīties, lai iegūtu autovadītāja apliecību. Tāpat mentore palīdzējusi risināt dažādas ikdienas situācijas – tostarp darba jautājumus.
Pēc viena no mentorprogrammas pasākumiem “Caffeine” kafejnīcā Kristīne, aprunājoties ar Sanitu, izlēma pamēģināt apvienot studijas ar darbu. Šobrīd tas izdodas lieliski. Mentorprogrammā jauniešiem ir iespēja paplašināt savu redzes loku, nokļūt vietās, kur viņi nekad nav bijuši un satikt jaunus un iedvesmojošus cilvēkus.
Mentores atbalsts grūtībās
Protams, bijuši arī grūti brīži – domstarpības ar draugiem, problēmas darbā, sliktas dienas.
“Viņa nekad mani nemāca, nenosoda. Viņa klausās. Viņa nomierina. Viņa pasaka, ka viss būs labi un ka es esmu forša un spēcīga. Tas man ļoti palīdz.”
Kristīne saka, ka tieši emocionālais atbalsts ir bijis visvērtīgākais.
“Ja man ir grūti, es varu viņai piezvanīt vienos naktī, un viņa pacels.”
Pieejamības, klātbūtnes un drošības sajūta jaunietei nozīmē vairāk nekā jebkas cits. Tā devusi viņai emocionālu stabilitāti un pārliecību, ka ar visu ir iespējams tikt galā.
Ko mentors devis visvairāk?
“Mani visvairāk ietekmēja vienkārši kopā pavadītais laiks. Sarunas. Tas, ka pēc tikšanās es vienmēr jūtos priecīga, man ir spēks darīt lietas un ir foršas emocijas. Es varu būt es pati.”
Tagad jauniete zina, kāda ir sajūta, ja blakus ir cilvēks, kuram viņa patiešām rūp.
Lūgta raksturot Sanitu trīs vārdos, viņa ilgi domā, un tad saka:
“Labsirdīga. Jautra. Motivējoša. Taču patiesībā viņa ir kas daudz vairāk,” viņa piebilst un pasmaida.
“Tas nav viegli – sākumā pat diezgan grūti, gan jaunietim, gan pieaugušajam. Bet tas ir tā vērts. Mentors daudz ko dod jaunietim, bet arī daudz ko saņem atpakaļ – jaunieša mīlestību un uzmanību, iespēju paskatīties uz lietām no cita skatu punkta, ar jaunieša acīm.
Es zinu, ka katram cilvēkam vajag kādu, kas būs blakus un ticēs tev. Attiecības, kurās vari būt pats. Ja varat to dot – dodiet,” saka Kristīne.