Latvijā ārpusģimenes aprūpē joprojām dzīvo ievērojams skaits bērnu un jauniešu. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 2024. gada beigās ārpusģimenes aprūpē Latvijā atradās 5341 bērns (Labklājības ministrija, 2024).
Pētījumi Latvijā un Eiropā rāda, ka jaunieši ārpusģimenes aprūpē biežāk nonāk situācijās, kur patstāvība ir jāapgūst strauji, ar mazāku atbalsta un “drošības spilvena” sajūtu. Tas ietekmē gan viņu praktiskās prasmes, gan psiholoģisko gatavību patstāvīgai dzīvei.
Mūsu mentprogrammas ietvarā tika veikta neliela programmas jauniešu aptauja (20 jaunieši vecumā no 14 līdz 21+ gadiem, kuriem ir motivācija un vēlme mācīties un pilnveidot sevi), analizējot viņu pašvērtējumu par pamatprasmēm un gatavību patstāvīgai dzīvei.
Kas ir pamatprasmes patstāvīgai dzīvei?
Pamatprasmes, kas jaunietim nepieciešamas, lai viņš spētu parūpēties par sevi, parasti iedalās vairākās savstarpēji saistītās jomās. Tās nav tikai “mājas darbi”, bet plašāks prasmju kopums, kas palīdz izdzīvot, plānot nākotni un veidot stabilu dzīvi.
Apskatīsim nozīmīgākās pamatprasmju kategorijas:
I. Ikdienas pašaprūpe un mājsaimniecība
Šīs prasmes ietver:
- ēst gatavošanu un pārtikas iegādes plānošanu,
- mājokļa uzturēšanu kārtībā,
- veļas mazgāšanu, higiēnu un ikdienas rutīnu,
- spēju organizēt savu laiku.
Mentprogrammas aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa jauniešu jūtas pārliecināti par spēju pagatavot vienkāršu maltīti un uzturēt kārtību dzīvesvietā. Tas liecina, ka pamata sadzīves prasmes kopumā ir apgūtas. Tomēr laika plānošana un dienas organizēšana daļai jauniešu joprojām ir izaicinājums.
Tabula Nr.1. Ikdienas pašaprūpe un mājsaimniecība, %
No malas var šķist, ka šīs ir vienkāršas iemaņas, taču jauniešiem, kuriem ikdienā pietrūkst ģimenes atbalsta, pāreja uz patstāvīgu sadzīvi var būt sarežģīta.
II. Finanšu pratība
Finanšu prasmes ir viena no kritiskākajām patstāvīgas dzīves sastāvdaļām:
- budžeta plānošana un izdevumu kontrole,
- rēķinu apmaksa,
- izpratne par līgumiem un saistībām,
- spēja izvairīties no parādiem vai tos pārvaldīt.
Tieši finanšu pratība mentprogrammas jauniešu aptaujā izrādījās visizaicinošākā joma. Lielākā daļa respondentu norādīja, ka budžeta plānošanu vēl apgūst, bet daļa atzina, ka līgumu izpratnē un rēķinu pārvaldībā nepieciešama palīdzība. Tas saskan ar plašākiem Latvijas pētījumiem, kuros finanšu prasmes tiek identificētas kā viens no būtiskākajiem riska faktoriem pēc aprūpes beigām (SOS Bērnu ciematu asociācija, 2017).
Tabula Nr.2. Finanšu pratība, %
Ja jaunietim nav praktiskas pieredzes ar regulāru naudas plānošanu (piemēram, ja viņš nav mācīts praktiski rīkoties ar ienākumiem un izdevumiem), pastāv lielāks risks nonākt finansiālās grūtībās, piemēram, īres parādos vai pat palikt bez mājokļa.
III. Veselība un emocionālā pašregulācija
Patstāvīgai dzīvei nepieciešamas ne tikai praktiskas, bet arī psiholoģiska rakstura iemaņas:
- rūpēties par savu fizisko veselību,
- atpazīt emocionālas grūtības un meklēt palīdzību,
- pārvaldīt stresu, vientulību, trauksmi.
Mentprogrammas aptaujā gandrīz visi jaunieši norādīja, ka zina savu ģimenes ārstu un jūtas samērā pārliecināti par savu spēju rūpēties par veselību. Tomēr stresa pārvaldība un palīdzības lūgšana daļai jauniešu joprojām sagādā grūtības un ir attīstāmas prasmes.
Tabula Nr.3. Veselība un emocionālā pašregulācija, %
Interesanti, ka kā prasmes, kuras jaunieši vēlas uzlabot, tika minētas:
- stresa izturība,
- pacietība,
- lēmumu pieņemšana,
- justies ērti sabiedrībā.
Tas parāda augstu pašrefleksijas līmeni jauniešu vidū. Viņi apzinās savas vajadzības.
Kā uzsvērts dažādos pētījumos, īpaši nozīmīga ir psiholoģiskā noturība jeb drošumspēja — spēja saglabāt līdzsvaru situācijās, kad notiek pārmaiņas. Daudzi jaunieši ārpusģimenes aprūpē ir saskārušies ar pieredzēm, kas ietekmē uzticēšanos, pašvērtējumu un spēju lūgt palīdzību, tāpēc emocionālais atbalsts ir tikpat svarīgs kā praktisko prasmju apguve.
IV. Izglītība un nodarbinātība
Svarīgas ir arī prasmes, kas palīdz jaunietim iekļauties sabiedrībā un darba tirgū:
- CV sagatavošana,
- sagatavošanās darba intervijai,
- izglītības ieguves plānošana.
Mentorprogrammas aptaujas rezultāti rāda, ka lielākajai daļai jauniešu ir vismaz aptuvena ideja par saviem nākotnes mērķiem, un vairāk nekā puse jūtas pārliecināti par spēju nākotnē dzīvot patstāvīgi. Tomēr dati rāda, ka CV sagatavošana un gatavība darba intervijai ir jomas, kur nepieciešama palīdzība un praktiska apmācība.
Tabula Nr.4. Izglītība un nodarbinātība, %
Šeit būtiska ir arī prasme nepadoties pēc neveiksmēm, jo pirmie mēģinājumi atrast darbu vai “nostāties uz kājām” bieži nav ideāli nevienam jaunietim. Atšķirība ir tāda, ka jauniešiem ģimenēs neveiksmes nereti ir “drošākas”, jo ir atbalsts un iespēja atgriezties mājās.
V. Sociālās prasmes, attiecības un drošība
Patstāvība nozīmē arī spēju veidot attiecības, noteikt robežas un meklēt atbalstu.
Nozīmīgs mentorprogrammas aptaujas rezultāts ir tas, ka:
- 85% jauniešu norāda, ka viņiem ir vismaz viens pieaugušais, pie kura var vērsties, ja ir grūti.
- 80% jauniešu (16 no 20) atzīmē mentoru kā vienu no galvenajiem resursiem jaunu prasmju apguvē un nozīmīgu atbalsta personu ikdienā.
Tas apliecina, ka vismaz vienas stabilas attiecības ir viens no galvenajiem faktoriem veiksmīgai pārejai uz patstāvīgu dzīvi. Ja jaunietim nav šādas veselīgu attiecību pieredzes, pat labas praktiskās prasmes var nebūt pietiekamas krīzes situācijās.
Vai jaunieši ārpusģimenes aprūpē spēj parūpēties par sevi?
Jā, daudzi jaunieši ārpusģimenes aprūpē spēj parūpēties par sevi. Mentprogrammas aptaujas dati rāda, ka kopumā jauniešu pašvērtējums ir pozitīvs, īpaši ikdienas sadzīves jomā. Tomēr pētījumi konsekventi uzsver, ka viņu patstāvības ceļš bieži ir sarežģītāks.
Latvijā katru gadu vidēji 500 jaunieši sasniedz pilngadību un iziet no ārpusģimenes aprūpes sistēmas un viņiem jāuzsāk patstāvīga dzīve (Labklājības ministrija, 2024).
Latvijas pētījumā par ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidi (Labklājības ministrija, 2023) un SOS Bērnu ciematu pētījumā (2023) par jauniešu drošumspēju uzsvērts, ka jauniešu pieredze un gatavība patstāvībai var ievērojami atšķirties un, ka finanšu prasmes, darba prasmes un emocionālais atbalsts ir būtiski veiksmīgai pārejai uz patstāvīgu dzīvi – tas pilnībā saskan ar mūsu aptaujas rezultātiem.
Salīdzinājums: jaunieši ārpusģimenes aprūpē un jaunieši ģimenē
Lai saprastu galveno atšķirību, svarīgi uzdot jautājumu: vai jauniešiem ir vienādas iespējas patstāvību apgūt pakāpeniski?
Jauniešiem ģimenē patstāvību apgūt ir drošāk un tas notiek ilgākā laika periodā
Eiropas dati liecina, ka jaunieši Eiropas Savienībā vidēji pamet vecāku mājas ap 26 gadu vecumu (Eurostat, 2024). Tas nozīmē, ka daudzi arī pēc pilngadības vēl vairākus gadus saņem finansiālu un emocionālu atbalstu.
Jaunieši ģimenē var kļūdīties drošāk, piemēram, īslaicīgi būt bez darba vai mainīt studiju virzienu. Jo viņiem biežāk ir iespēja atgriezties mājās vai saņemt palīdzību krīzes brīdī.
Jaunieši ārpusģimenes aprūpē bieži kļūst patstāvīgi pārāk agri
Savukārt jaunieši ārpusģimenes aprūpē bieži kļūst patstāvīgi jau 18 gados (Gilligan, 2018) – nevis tāpēc, ka viņi būtu gatavāki, bet juridisko un sistēmisko ierobežojumu dēļ. Tas rada nevienlīdzīgu starta pozīciju – vieniem patstāvība ir pakāpenisks process ar uzticamu pieaugušo atbalstu, bet citiem tas ir straujš lēciens, kad uzreiz pilnībā ir jāspēj tikt galā ar pienākumiem un atbildībām.
Kas palīdz jaunietim kļūt patstāvīgam?
Pētījumos atkārtojas doma: jaunietim patstāvībai vajag ne tikai “prasmes”, bet arī attiecības un drošības sajūtu.
Pētījumi Latvijā, Eiropā un mūsu mentprogrammas pieredze rāda, ka efektīvākie atbalsta veidi ir:
1.Ilgstošs atbalsts arī pēc 18 gadu vecuma
Jaunietim nepieciešama iespēja saņemt atbalstu arī pēc aprūpes beigām — īpaši mājokļa, darba un mentālās veselības jomās.
2. Stabilas attiecības ar mentoru vai citu uzticamu pieaugušo
Viens uzticams cilvēks, kurš ir klātesošs ilgstoši, ir ļoti nozīmīgs faktors, lai jaunietis:
- nepaliktu viens krīzē,
- mācītos pieņemt palīdzību,
- spētu izdarīt ilgtermiņa izvēles.
3. Praktiska dzīves prasmju trenēšana
Nevis tikai teorētiskas nodarbības, bet kopā ar jaunieti piedzīvot reālas situācijas:
- saplānot pārtikas budžetu nedēļai,
- pagatavot maltīti,
- sazināties ar dažādām iestādēm u.c.
Latvijas pētījumos uzsvērts, ka jauniešu sagatavošana patstāvīgai dzīvei joprojām ir būtisks izaicinājums sociālās aprūpes sistēmā (Labklājības ministrija, 2023).
Nobeigumā
Jaunieši ārpusģimenes aprūpē var būt spējīgi, motivēti un ar skaidru nākotnes redzējumu, tomēr pētījumi gan Latvijā un Eiropā, gan Mentor Latvia mentprogrammas jauniešu aptaujas rezultāti rāda, ka viņu ceļš uz patstāvību bieži ir riskantāks un sarežģītāks nekā vienaudžiem ģimenēs.
Mentorprogrammas aptaujas dati liecina, ka jaunieši kopumā jūtas pārliecināti par savām ikdienas sadzīves prasmēm un nākotnes iespējām. Tajā pašā laikā finanšu pratība, darba tirgus prasmes un emocionālā noturība joprojām ir jomas, kur nepieciešams papildus atbalsts un praktiska pieredze.
Būtiska nozīme šajā procesā ir stabilām attiecībām ar uzticamiem pieaugušajiem. Aptaujas rezultāti parāda, ka lielākā daļa jauniešu kā nozīmīgu atbalsta avotu min mentoru, kas apliecina, cik svarīga ir ilgstoša, personiska atbalsta klātbūtne jaunieša dzīvē.
Galvenā atšķirība starp jauniešiem ģimenē un jauniešiem ārpusģimenes aprūpē nav viņu spējās vai potenciālā, bet gan apstāklī vai viņam ir bijusi iespēja patstāvību apgūt pakāpeniski un vai pēc pilngadības ir saglabājies atbalsts, kas palīdz kļūdas pārvērst mācīšanās pieredzē, nevis krīzē.
Tāpēc, runājot par jauniešu pamatprasmēm, būtiski ir skatīties ne tikai uz individuālajām prasmēm, bet arī uz sistēmisko atbalstu. Jaunieši var apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes, ja viņiem ir pieejams laiks, droša vide un cilvēki, kas palīdz.
Atsauces
- Labklājības ministrija. (2024). Informatīvais ziņojums par atbalsta pasākumiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas.
- Labklājības ministrija. (2023). Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas.
- SOS Bērnu ciematu asociācija. (2017). Jauniešu drošumspējas veicināšana ārpusģimenes aprūpē: Pētījuma ziņojums.
- Eurostat. (2024). When do young people in the EU leave home?
- Gilligan, R. (2018). Leaving care: What next? European Parliament.
Foto: unsplash