No grūta dzīves posma līdz jaunām iespējām
Programmā Matīss nonāca laikā, kad viņa dzīvē bija daudz neskaidrību. Pēc neveiksmīgas pieredzes tehnikumā viņš jutās apjucis un nomākts.
“Man tajā laikā vispār nebija draugu. Bērnība bija diezgan grūta, un pēc tehnikuma man bija depresija,” viņš atceras.
Terapeite iedrošināja piedalīties mentorprogrammā. Matīss nolēma pieteikties. Tajā pašā laikā viņš bija sācis spēlēt ģitāru. Mūzika pamazām kļuva par vienu no lietām, kas palīdzēja justies labāk.
Mentora atbalsts
Programmā Matīss satika savu mentoru – arī vārdā Matīss. Viņu attiecības kļuva par nozīmīgu atbalsta punktu jaunieša dzīvē.
“Lielākais, ko mentors man iedeva, bija cerība,” saka Matīss. “Kad bija grūti brīži, kad jutos iestrēdzis, es varēju ar viņu parunāt. Viņš mani iedrošināja turpināt, palīdzēja domāt par risinājumiem un motivēja virzīties uz priekšu. Matīss man tiešām ir labs draugs. Viņš ir bijis manas personības izveides stūrakmens,” saka jaunietis. “Bez viņa es nebūtu tik daudz sasniedzis.”
Mazie soļi
Programmas sākumā jaunietim bija grūti komunicēt ar citiem cilvēkiem. Viņš bija noslēgts un nedrošs. Tomēr ar laiku tas mainījās.
“Man bija grūti veidot kontaktu ar cilvēkiem. Sākumā es biju diezgan kluss un vērsts sevī. Pateicoties Matīsam, esmu kļuvis drošāks un pārliecinātāks par sevi. Vairs nebaidos uzrunāt cilvēkus, ja man kaut kas vajadzīgs.”
Šo pārmaiņu Matīss pamana arī pavisam ikdienišķās situācijās. Nesen viņš iegādājās datoram korpusu, kas izrādījās brāķis. Veikalā pārdevēji centās pārliecināt, ka tas ir sīkums, taču Matīss nepadevās.
“Agrāk es droši vien nebūtu saņēmies kaut ko teikt. Bet šoreiz es mierīgi paskaidroju, ka tas ir brāķis un ka vēlos to nomainīt.”
Izglītība un nākotnes plāni
Šodien Matīss jau ir pabeidzis profesionālo izglītību kā datorsistēmu tehniķis un veiksmīgi nokārtojis visus eksāmenus. Viņš apsver turpmākās iespējas – turpināt studijas augstskolā vai sākt darbu IT jomā. Neatkarīgi no izvēles viņš jūtas daudz drošāks par savu nākotni.
“Ja tāds nozīmīgs lēmums jāpieņem, tad ir forši, ka vēl joprojām, kaut arī programma jau sen beigusies, varu jautāt Matīsam. Piemēram, nesen arī jautāju par darbu, vai man zvanīt un pieteikties. Progress ir. Tagad man ir vieglāk saņemties darīt. Sliktākais, kas var notikt – kāds var pateikt ‘nē’.”
Mūzika – sirdslieta
Līdzās tehnoloģijām Matīsa dzīvē ļoti svarīga ir mūzika. Viņš spēlē ģitāru jau vairāk nekā septiņus gadus un joprojām regulāri muzicē skolas ansamblī.
“Es gribētu spēlēt īstā grupā,” viņš saka. “Vienu dienu esmu bijis grupā, bet diemžēl nesanāca turpināt. Es joprojām meklēju savu grupu.”
Matīss ir iedvesmojis arī savu mentoru pievērsties ģitārspēlei.
Attiecības, kas turpinās arī ārpus mentorprogrammas
Lai gan mentorprogramma jau sen ir noslēgusies, Matīss un viņa mentors joprojām uztur kontaktu.
“Reizēm sarakstāmies un pastāstām viens otram, kā mums iet, ik pa laikam tiekamies. Esam kopā gājuši cauri priekiem un bēdām. ”
Mentors bija arī īpašs viesis Matīsa izlaidumā.
“Man tas ļoti daudz nozīmēja – ka viņš atrada laiku atbraukt un svinēt kopā ar mani. Tas bija forši.”
Vēlme palīdzēt citiem
Pašam piedzīvojot, cik izšķirīgi svarīgs var būt atbalsts, Matīss arvien vairāk domā par to, kā palīdzēt citiem. Viņš ir pieteicies kā brīvprātīgais iniciatīvā “Palīdzēsim viens otram” un cenšas atbalstīt arī sev tuvus cilvēkus. Nesen iedrošināja draugu meklēt profesionālu palīdzību.
“Esmu sapratis, ka esmu diezgan empātisks cilvēks,” viņš saka.
Spēka avots
Ja Matīsam jānosauc cilvēki, kuri visvairāk ietekmējuši viņa dzīvi, viņš min trīs.
“Es šodien esmu tāds, kāds es esmu, pateicoties trim cilvēkiem – savam mentoram, savai terapeitei un psihiatrei. Man nav blakus bijuši stabili vecāki, un es zinu, cik tas ir nozīmīgi, ka ir vismaz viens cilvēks, uz kuru paļauties, kurš atbalsta.”
Un, ja šis stāsts jāsakārto vienā teikumā?
“Mana dzīve ir mainījusies par 180%,” atdzīst Matīss.