Vientulība – realitāte, ar kuru saskaras arvien vairāk jauniešu

Vientulība jauniešu vidū arvien skaidrāk iezīmējas kā nopietns izaicinājums sabiedrībai. Eiropā 57% jauniešu vecumā no 18 līdz 35 gadiem atzīst, ka jūtas mēreni vai pat ļoti vientuļi. Latvijā 20% jauniešu vientulību izjūt neatkarīgi no sezonas, bet tumšākajos mēnešos šis īpatsvars pieaug līdz 32%.

3 October 2025 | Jaunumi

Cilvēks pēc būtības ir sociāla būtne. Lai gan jaunību bieži saista ar draudzību, kopā būšanu un aktīvu dzīvesveidu, realitātē arvien vairāk jauniešu piedzīvo vientulību. 

Saskaņā ar pētījumu A comparison of youth loneliness in Europe in 2024, aptuveni 57% Eiropas jauniešu vecumā no 18 līdz 35 gadiem atzīst, ka jūtas mēreni vai pat stipri vientuļi. 

Latvijā katrs desmitais iedzīvotājs regulāri izjūt vientulību (Norstat/LSM, 2023). Aptaujas dati rāda, ka 13% Latvijas iedzīvotāju vientulību izjūt visa gada garumā, bet 25% – īpaši rudens un ziemas mēnešos. Jauniešu vidū šī tendence ir vēl izteiktāka – 20% cilvēku vecumā no 18 līdz 29 gadiem jūtas vientuļi neatkarīgi no sezonas, savukārt tumšākajos mēnešos šis īpatsvars pieaug līdz 32%. 

Kas ir vientulība? 

Vientulība nav vienkārši “atrašanās vienatnē” vai “draugu trūkums”. Tā ir sajūta, ka pietrūkst nozīmīgas, atbalstošas un emocionāli tuvas attiecības. Psiholoģijā izšķir divus galvenos vientulības veidus (Weiss, 1973): 

  • Emocionālā vientulība – kad trūkst tuvas, uzticamas saiknes ar kādu cilvēku, piemēram, draugu, partneri vai ģimenes locekli. 
  • Sociālā vientulība – kad cilvēks nejūtas piederīgs nevienai sabiedrības grupai vai kopienai.  

Vienatne pati par sevi nav negatīva – tā var būt apzināta izvēle –  atvēlēt laiku sev, atpūsties vai padomāt. Taču vientulība ir sāpīga un negatīva pieredze, kas rodas no attiecību trūkuma vai neapmierinošām attiecībām. 

Vientulības sekas 

Pasaules Veselības organizācijas (WHO, 2023) un Eiropas Komisijas (European Commission, JRC, 2022) pētījumi norāda, ka vientulība var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvi: tā palielina depresijas, trauksmes, pašnāvību, kā arī fizisku saslimšanu (sirds slimību, imūnsistēmas pavājināšanās) risku, pasliktina mācību sasniegumus, samazina motivāciju un kopumā pasliktina dzīves kvalitāti. 

Vientulības sekas var būt: 

  • Psiholoģiskas – depresija, trauksme, zema pašapziņa. 
  • Sociālas – grūtības uzturēt draudzību, problemātiska uzvedība, atsvešināšanās no sabiedrības. 
  • Praktiskas – mazāk iespēju profesionālajai izaugsmei, grūtības atrast darbu vai pabeigt izglītību. 

Sabiedrības attieksme 

Sabiedrībā vēl aizvien pastāv stereotipi – vientulība tiek uztverta kā individuāls trūkums vai paša jaunieša izvēle. Taču realitātē tā bieži ir ārēju apstākļu sekas: sociālo prasmju trūkums, izolācija, nabadzība vai stigmatizācija. Šāda stigmatizācija attur jauniešus runāt par savām sajūtām, un problēma padziļinās (Heinrich & Gullone, 2006; European Commission, 2022). 

Mazāk aizsargāti jaunieši – īpašs risks 

Īpaši ievainojami ir jaunieši, kas aug ārpus ģimenes aprūpē. Daudziem no viņiem pietrūkst uzticama cilvēka, kurš spēj sniegt drošības sajūtu, uzklausīt un pieņemt. Šādos apstākļos vientulība kļūst ne tikai par emocionālu, bet arī par sociālu problēmu, kas būtiski ietekmē pāreju uz pieaugušo dzīvi – spēju uzticēties citiem, veidot attiecības un atrast savu vietu sabiedrībā. 

Risinājums – attiecības 

Pētījumi apliecina, ka vientulības risku nevar mazināt vien, palielinot ikdienas aktivitāšu daudzumu – izšķirošais faktors ir kvalitatīvas un drošas attiecības. Jaunieši, kas jūtas pieņemti, piederīgi un atbalstīti, retāk cieš no ilgstošas vientulības. 

Hārvardas pieaugušo attīstības pētījums (Harvard Study of Adult Development), kas ilgst jau vairāk nekā 80 gadus (kopš 1983.gada) un pēta cilvēku veselību, attiecības un labklājību, konsekventi rāda: labas dzīves pamatā ir siltas un uzticamas attiecības – nevis ienākumi, izglītība vai sociālais statuss (Waldinger & Schulz, 2023). 

Mentor Latvia mentorporgrammā esam novērojuši, ka jauniešiem, kuriem ikdienā pietrūkst ģimenes atbalsta, bieži vienīgās tuvās attiecības izveidojas ar mentoru. Mentors nav sociālais darbinieks vai skolotājs – viņš ir motivēts, atbalstošs pieaugušais, kura uzdevums ir: 

  • veidot uzticamu kontaktu ar jaunieti, 
  • uzklausīt bez kritikas, 
  • palīdzēt risināt gan emocionālas, gan praktiskas situācijas, 
  • iedvesmot un paplašināt jaunieša redzesloku. 

Tieši šādas attiecības spēj aizstāt drošības sajūtu, ko parasti sniedz ģimene, un palīdz jaunietim noticēt sev. Tuvas un uzticamas attiecības ar mentoru pozitīvi ietekmē jaunieša spēju veidot attiecības arī ar citiem – vienaudžiem, skolotājiem un ģimenes locekļiem. Pētījumi rāda, ka mentora un jaunieša attiecību kvalitāte lielā mērā nosaka, vai jaunietis jūtas pieņemts un piederīgs arī ārpus šīm attiecībām (Fallavollita & Lyons, 2023). 

Ko mēs varam darīt? 

  • Runāt par vientulību atklāti un bez aizspriedumiem. 
  • Atbalstīt iniciatīvas, kas veicina mentoru programmas un jauniešu integrāciju.
  • Radīt drošas vietas, kur jaunieši var satikties, dalīties pieredzē un justies pieņemti. 

 

Avoti: 

  1. Bertelsmann Stiftung. (2024). A comparison of youth loneliness in Europe in 2024. Pieejams: https://www.bertelsmann-stiftung.de/en/our-projects/next-generation-and-society/project-news/a-comparison-of-youth-loneliness-in-europe-in-2024 
  2. European Commission, Joint Research Centre. (2022). Loneliness in the EU: Insights from surveys and policy. Publications Office of the European Union. Pieejams: https://joint-research-centre.ec.europa.eu/projects-and-activities/survey-methods-and-analysis-centre/loneliness_en 
  3. Fallavollita, W. L., & Lyons, M. D. (2023). Social acceptance from peers and youth mentoring: Implications for addressing loneliness and social isolation. Journal of Community Psychology. https://doi.org/10.1002/jcop.23002 
  4. Heinrich, L. M., & Gullone, E. (2006). The clinical significance of loneliness: A literature review. Clinical Psychology Review, 26(6), 695–718. https://doi.org/10.1016/j.cpr.2006.04.002 
  5. Norstat. (2023, December). Survey suggests young people in Latvia feel loneliest. LSM.LV. Pieejams: https://eng.lsm.lv/article/society/society/02.01.2024-survey-suggests-young-people-in-latvia-feel-loneliest.a537242 
  6. Waldinger, R., & Schulz, M. (2023, January 19). What the longest study on human happiness found is the key to a good life. The Atlantic. Pieejams: https://www.theatlantic.com/ideas/archive/2023/01/harvard-happiness-study-relationships/672753/ 
  7. Weiss, R. S. (1973). Loneliness: The experience of emotional and social isolation. MIT Press. 

 

Foto: unsplash.com