Lekcijas mērķis bija palīdzēt jauniešiem atpazīt veselīgu un toksisku attiecību pazīmes, kā arī apgūt prasmes, kā sevi pasargāt – īpaši digitālajā laikmetā, kur robežas starp realitāti un ilūziju kļūst arvien izplūdušākas.
Apskatītās tēmas:
- Veselīgas attiecības: uzticība, līdzsvars, emocionālā drošība, laba komunikācija
- Toksiskas attiecības: kontrole, izolācija, manipulācija, gaslaitings
- Digitālās briesmas: romantiskā krāpniecība, viltus tuvība, datu un bilžu izmantošana
- Bērnības ietekme uz attiecībām: pieķeršanās veidi, emocionālā atkarība
- Pašvērtība, robežu veidošana un izvēles brīvība attiecībās.
Rūta uzsvēra, ka daudzi cilvēki nekad savā dzīvē nav pieredzējuši, kādas ir patiesi veselīgas attiecības, un nezina, ka tās var būt balstītas uz cieņu, uzticēšanos un līdzvērtīgu kopā būšanu. Tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi jaunieši izvēlas palikt attiecībās, kas patiesībā ir kaitīgas – nevis tāpēc, ka tās būtu labas, bet tāpēc, ka viņi baidās. Baidās, ka neko labāku neatradīs, baidās palikt vieni vai jūtas emocionāli atkarīgi no otra cilvēka, kurš “zina pārāk daudz”. Cilvēks var pierast pie toksiskām attiecībām, ja viņam nav bijusi iespēja piedzīvot drošu, atbalstošu saikni, tad destruktīvas attiecības var šķist norma.
Sociālie mediji šīs ilūzijas vēl vairāk pastiprina. Aiz perfektām bildēm bieži slēpjas nelaimīgi, vientuļi vai emocionāli nedroši cilvēki. Tāpēc, iepazīstoties internetā, speciālisti iesaka satikties ar otru cilvēku klātienē pirmajās 23 dienās – jo ilgāk sarakste notiek tikai virtuāli, jo vairāk mēs sākam iztēloties otra cilvēka īpašības un radīt savā galvā ilūziju par to, kas viņš/viņa patiesībā nav. Turklāt jāatceras – tie, kuri izmanto citus, nereti strādā komandās. Aiz vienas šķietamas interneta sarakstes var slēpties vesela “krāpniecības ferma”, kur cilvēki mainās, lai tu pazaudētu modrību.
Arī kultūra, ko patērējam, mūs ietekmē. Disneja filmas un romantiskās pasakas bieži rāda idealizētas, toksiskas attiecības. Tā ir ilūzija, kas jāiemācās atpazīt, lai spētu veidot attiecības, kas balstās nevis uz varu vai bailēm, bet uz cieņu un uzticību.
Secinājumi un vērtīgākās atziņas:
- Cilvēks var pierast pie toksiskām attiecībām, ja ieguvumi – uzmanība, dāvanas, atzinība – šķiet vērtīgāki par izmaksām, piemēram, kontroli, greizsirdību vai emocionālu vardarbību. Tas var notikt nemanāmi, īpaši, ja destruktīva uzvedība tiek normalizēta.
- Jo ilgāk cilvēks ir attiecībās, jo grūtāk no tām aiziet – pat ja tās ir kaitīgas. Šī iemesla dēļ daudzi jaunieši paliek seksuāli vai emocionāli manipulatīvās attiecībās, jo šķiet, ka ir “ieguldīts pārāk daudz”, vai arī trūkst pārliecības, ka ir pieejamas labākas alternatīvas.
- Bērnībā nepiedzīvota droša pieķeršanās var ietekmēt attiecību izvēli pieaugušā vecumā – rodas vēlme atrast kādu, kas “izglābs”, vai veidojas pārāk cieša emocionāla atkarība. Šie jaunieši ir īpaši ievainojami un bieži pieņem uzvedību, kas patiesībā ir kaitīga.
- Kognitīvā disonanse – pretruna starp uzskatiem un realitāti – rada emocionālu diskomfortu. Lai to mazinātu, cilvēks sāk attaisnot partnera rīcību: “Viņš vienkārši ir greizsirdīgs, jo mīl”, “Citiem ir sliktāk”. Tā rodas emocionāla atkarība un pašvērtējuma krišanās.
- Digitālajā laikmetā izplatīta parādība ir viltus tuvība. Romantiski manipulētāji ātri rada ilūziju par īpašu saikni – jau pirmajās sarunās izmanto dziļas, emocionālas tēmas, piemēram: “Pastāsti, kas tev sāp visvairāk…” Tas nav īsts tuvums – tā ir manipulācija.
- Brīdinājuma signāli, kurus nevajag ignorēt:
- “Nesaki nevienam par mums…”
- “Es zinu, kur tu dzīvo…”
- “Tu esi vienīgā/vienīgais, kas mani saprot…”
- Sajūtas – bailes, vaina, neērtība – ir ķermeņa signāli, kuriem jāpievērš uzmanība.
- Ja esi nonācis riskantās attiecībās, ir svarīgi:
- Uzticēties kādam – mentoram, skolotājam, uzticības tālrunim
- Dokumentēt draudus vai aizdomīgus notikumus (sarakstes, ekrānuzņēmumus)
- Uzstādīt drošības iestatījumus internetā: spēcīgas paroles, privātuma kontrole
- Būt godīgam pret sevi – atzīt, ka nav jācieš, lai attiecības būtu “īstas”
Mūsdienās īpaši svarīgi ir būt apdomīgam, daloties ar savu privāto dzīvi vai ķermeni internetā. Pirms uzņemt foto vai video ar sevi, vērts sev pajautāt: “Kā es jutīšos, ja šo redzēs mani draugi, skolotājs vai nākotnes darba devējs?”
Attiecībās mums ir tiesības izvēlēties. Neviens nedrīkst pieprasīt atteikšanos no draugiem, ģimenes vai izglītības tikai tāpēc, ka tas traucē partnerim. Ja kāds liek izvēlēties – tas ir brīdinājuma signāls, ka šīs nav veselīgas attiecības.
Veselīgas attiecības ir stabilas, balstītas uz uzticēšanos (cilvēki var būt viņi paši), tajās valda emocionāla drošība (tu vari brīvi izteikties un tikt uzklausīts), tās ir mīlošas, ar labu komunikāciju (tu drīksti domāt citādi), un tajās ir balanss – ir vieta arī draugiem, hobijiem un pašizaugsmei, ko abi partneri atbalsta.
Mēs nevaram dzīvot bez attiecībām – mēs pastāvīgi esam attiecībās: ar sevi, draugiem, skolotāju, kolēģiem, darba devēju, pārdevēju utt. Tāpēc ir svarīgi iemācīties atpazīt toksiskas attiecības un prast tās izbeigt.
Sirsnīgs paldies Rūtai Treijai par vērtīgo informāciju.
Foto: unsplash.com