Teksts: Līva Rancāne
Vēlme palīdzēt
Mentore Laura atzīst, ka jaunietes gados viņai pašai pietrūcis ģimenes atbalsts, tāpēc vēlme palīdzēt citiem un dot kaut ko sabiedrībai viņai bijusi vienmēr. Meklējot veidus, kā iesaistīties brīvprātīgajā darbā, Laura no kolēģes bankā uzzinājusi par mentorprogrammu. Brīdī, kad jaunā sieviete pieteicās mentorprogrammai, jauno mentoru uzņemšana jau bija noslēgusies. Viņai bija jāgaida gads, lai kļūtu par mentori. Tomēr tas nemazināja Lauras motivāciju, un jau nākamajā gadā viņa piepildīja savu vēlmi.
Pirmā tikšanās attālināti
Laura ar mentorējamo jaunieti Kristiānu, kurai tolaik bija 16 gadu, pirmo reizi satikās video zvanā Covid-19 pandēmijas laikā. Abas izjutušas satraukumu, jo nezinājušas, ko sagaidīt no pirmās komunikācijas. Savukārt pirmajā reizē, kad Kristianai SOS mamma piedāvāja piedalīties mentorprogrammā, viņa atteicās. Jauniete bija domājusi, ka mentors ir kā psihologs, kurš tikai uzklausa. Tomēr pēc otrā piedāvājuma viņa piekrita, un tagad ir priecīga, ka mentore Laura ienākusi viņas dzīvē. Kristiana tagad saka, ka mentoram ir pavisam cita loma, kā sākotnēji bija sapratusi. Mentors ir līdzās un uzklausa. Ar mentoru var ne tikai pārrunāt svarīgus jautājumus, bet arī piedzīvot jaunas lietas kopā.
Bažas par sadarbību
Laurai iepriekšējas pieredzes darbā ar jauniešiem nav bijis, un mentorei sākotnēji bija uztraukums, ka sadarbība ar jaunieti tomēr neizveidosies. Viņa uzskata, ka mentoram jādod pievienotā vērtība jaunietim, tāpēc izjuta lielu atbildību par to, ko varēs sniegt jaunietei. Sākotnēji pat ļoti piedomājusi, ko un kā runā ar Kristianu, vai būs noderīga. Galvā jau bija izdomājusi visus iespējamos sliktākos scenārijus, kas var īstenoties gadījumā, ja abas nesadraudzēsies. Tomēr ar laiku uztraukums mazinājies. Pēc vairāku mēnešu sadarbības mentorpāra attiecības kļuva dziļākas un atklātākas.
Klātienes tikšanās un turpmākā sadarbība
Aptuveni pēc mēneša ilgas komunikācijas reizi nedēļā, Laura un Kristiana pirmo reizi satikās klātienē. Laura bija ieplānojusi restorāna apmeklējumu, kas mentorprogrammas dalībniecēm radīja vēl lielāku satraukumu. Vai abas atradīs kopīgu valodu, par ko runās un kā uzturēt sarunu, vai iepatiksies viena otrai reālajā dzīvē. Šie bija jautājumi, kas nodarbināja prātu. Tagad gan Laura, gan Kristiana atceras pirmo tikšanās reizi ar smaidu un siltām atmiņām. Viss toreiz esot noritējis labi. Laura atzīst, ka pēc pusgada izveidojusies ciešāka saikne ar jaunieti, radusies abpusēja uzticēšanās. Jebkuras attiecības prasa laiku, mentore nosaka.
Mentorpāra turpmākā sadarbība veidojusies dabīgi, bez plānošanas. Ir situācijas, kas Kristianai svarīgas, un tās tiek izrunātas. Laura dod padomus no sava skatupunkta, iedrošina jaunieti. Kristiana labprāt ieklausās mentores teiktajā un uzdod sev svarīgus jautājumus. Jauniete atzīst, ka mentore ir pirmais cilvēks, pie kura vēršas, kad ir nepieciešams atbalsts.
Tomēr papildus sarunām kopā darīts ir tik daudz. Izbrauciens ar riteņiem Mežaparkā, Zoodārza apmeklējums, supošana, golfa spēlēšana un aktīva atpūta piedzīvojumu parkā “Tarzāns”. Šī ir tikai daļa no kopīgajām aktivitātēm, kas abām palikušas atmiņā. Lauras motivācija ir parādīt dažādas iespējas dzīvē savai jaunietei, paplašinot viņas redzesloku. Kristiana ir viesojusies arī mentores darbavietā, iepazinusies ar darba vidi un iespējām bankā. Jauniete pastāsta, ka ne reizi nav piedalījusies Ēnu dienā, un priecājas, ka šī ir bijusi vērtīga ēnošanas pieredze.
Tagad ir pie kā vērsties
Atskatoties un savu dzīvi pirms un pēc dalības mentorprogrammā, Kristiana atzīst, ka ar mentores palīdzību mainījusies viņas domāšana, ir nākotnes mērķi, uz ko tiekties, sapņi, ko vēlas piepildīt. Jauniete saka, ka Lauras iespaidā arī dzīves skatījums ir kļuvis citāds. Ja agrāk viņai kāda no draudzenēm būtu ieteikusi pamest mācības skolā un uzsākt darba gaitas ātrās ēdināšanas restorānā, jauniete, iespējams, tā arī darītu. Toties tagad zina, ka dzīvē ir daudz citu iespēju, un mācības ir svarīgas nākotnes karjeras veidošanā. Kristiana uzskata, ka lielākā vērtība ir tas, ka tagad viņa zina, pie kā vērsties. Ir cilvēks, kurš viņai ir līdzās un var dalīties ar savu dzīves pieredzi un padomu. Var izrunāt lietas, kas viņai ir svarīgas un saņemt atbildes uz sev būtiskiem jautājumiem.
Veiksmes faktors – neatkarība
Izvērtējot sadarbību ar jaunieti, Laura uzskata, ka abām ir izveidojušās individuālas, neatkarīgas un stabilas attiecības. Neatkarība no citiem ir abu sadarbības veiksmes faktors. Šīgada septembrī abu oficiālā sadarbība mentorprogrammā noslēgusies, bet Laura ir pārliecināta par abu sadarbību arī turpmāk un nosaka – draudzībai līgumu nevajag. Kristiana piekrīt mentorei un joprojām uztur komunikāciju ar Lauru, bieži vien uzrakstot pirmā, apjautājoties, kā klājas vai ierosinot satikties.
Jauniete atzīst, ka kopā ar mentori jūtas droša un tieši mentorprogrammas laikā kļuvusi atklātāka, vairāk vēlas komunicēt ar līdzcilvēkiem, jūtas pārliecinātāka par sevi. Ikreiz, kad Kristiana izrunājas ar Lauru par kādu sev svarīgu jautājumu, viņa izjūt atvieglojumu un domas sakārtojas, lai arī iepriekš tās bijušas haotiskas, trūcis kādas problēmsituācijas risinājums.
Deva drosmes
Laura uzskata, ka ne tikai jaunietis mentorprogrammā iemācās ko jaunu. Viņa uzskata, ka mentorprogrammā arī ir pilnveidojusi sevi. Mentore atzīst, ka pateicoties Kristianai, ir smēlusies drosmi. Jauniete ir gan drosmīga, gan pārliecināta par sevi, kas liek pārdomāt, ka arī pieaugušajiem ir jātic vairāk saviem spēkiem. Laura saka, ka drosmes viņai iepriekš pietrūcis un tieši sadarbība ar jaunieti to izgaismojusi.
Tāpat Laura no mentorprogrammas ir iemācījusies dažreiz vairāk paklusēt, lai gan ir ļoti sabiedriska un komunikabla, vairāk uzklausīt otru un ne vienmēr dot padomus. Drīzāk pajautāt – vai tevi tas interesē, vai tev ir nepieciešams padoms? Šīs ir lietas, ko viņa ieviesusi ikdienas dzīvē, ne tikai sadarbībā ar jaunieti.
Mentores ieskatā, sadarbība ar jaunieti nav parasta draudzība, bet gan atbildība. Atbildība vēl par kādu cilvēku, ne tikai par sevi, turklāt cilvēku, kurš nav radinieks.
Stabilitāte kā vērtība
Viena no Lauras vērtībām, ko viņa cenšas nodot arī Kristianai, ir stabilitāte. Mentore uzskata, ka ir jāveido stabila draudzība, stabilas attiecības. Tās ir dzīves vērtības. Viņai būtiska ir arī uzticība un atbalsts saviem līdzcilvēkiem. Laura iedvesmo jaunieti turēties pie nospraustajiem mērķiem. Vajag iet un darīt, mentore saka. Viņas sauklis – viss ir iespējams!