Finanšu veselība nav tikai cipari bankas kontā

Novembra izskaņā jaunieši un mentori satikās tiešsaistes sarunā par savu finanšu plānošanu un veselīgiem paradumiem, ko vadīja Patrīcija Kleinberga, Swedbank Finanšu institūta komunikācijas speciāliste.

28 November 2025 | Jaunumi

Saruna bija praktiska, atvērta un vērsta uz jauniešu ikdienai noderīgām izvēlēm – kā saprast savas finanses, domāt par budžetu, veidot ieradumu krāt un pieņemt apzinātus lēmumus. 

Sarunas galvenās tēmas 

Patrīcija uzsvēra, ka finanšu veselība nav tikai cipari bankas kontā – tā ir attieksme, ieradumi un izpratne par to, kā domājam par naudu un rīkojamies ar naudu. Mēs paši piešķiram naudai emocijas, pati par sevi nauda nav ne laba, ne slikta.

Mūsu finanšu paradumus būtiski ietekmē: 

  • vide, kurā augam un dzīvojam, 
  • cilvēki, kas ir mums apkārt, 
  • kā arī mūsu pašu disciplīna un gatavība plānot ilgtermiņā  

Ieteikumi jauniešiem

Veido “drošības spilvenu”

Finanšu stabilitātes pamats ir uzkrājumi neparedzētām situācijām (sāk sāpēt zobs, saplīst veļas mašīna, vai pārplīst ūdens caurule u.c.) – vismaz trīs mēnešu izdevumu apmērā. Svarīgi, lai šie līdzekļi būtu drošā un viegli pieejamā vietā, piemēram, krājkontā vai krājrīkā. Uzkrājot krājkontā, gada griezumā tavai naudai nāks klāt procenti.

Kategorizē un uzskaiti savus izdevumus

Viens no būtiskākajiem sarunas akcentiem bija nepieciešamība skaidri saprast, kur tieši pazūd nauda. Patrīcija ieteica trīs kategoriju pieeju: 

  • Obligātie izdevumi — komunālie maksājumi, mājoklis, internets, transports. 
  • Nepieciešamie izdevumi — pārtika, higiēna, veselība. 
  • Vēlamie izdevumi — hobiji, izklaide, pirkumi, kas nav neatliekami. 

Šī sistēma palīdz saprast, kur var samazināt izdevumus un kur vairs nav iespējams “nogriezt”, jo obligātās izmaksas samazināt var tikai līdz noteiktai robežai. Ja izdevumi un ienākumi vairs nesabalansējas, ir jādomā par ienākumu palielināšanas iespējām.

Krāšana un finanšu veselība ir ieradums

Tas nav grūti, bet nav arī viegli – ieradumi jāveido pakāpeniski. Līdzīgi kā treniņi sportā, arī finanses “jātrenē”: jāplāno, jāpiefiksē un jāpārskata savi tēriņi.

Naudu jāplāno tieši tad, kad tās ir maz. 

Budžeta plānošanai izmanto rīkus

Patrīcija ieteica dažādus rīkus, kas palīdz sakārtot finanses:

  • Excel vai Google Sheets, 
  • budžeta pieraksti kladē, 
  • dažādas aplikācijas, piemēram, Spendee, CoinKeeper, 1Money, iSaveMoney, YNAB, Mint, 
  • un Swedbank internetbankas “Budžeta plānotājs”.

Nauda ir rīks

Nauda nav mērķis pati par sevi – tā ir iespēja, kas ļauj pieņemt labākus lēmumus, plānot nākotni un justies stabilāk.

Patrīcija ieteica klasisko finanšu pieeju, kas jauniešiem ir viegli saprotama un praktiski lietojama: 

  • 50% — obligātajiem izdevumiem; 
  • 20% — uzkrājumiem (“samaksā sev vispirms”); 
  • 30% — vēlamajiem tēriņiem. 

Šis princips palīdz veidot veselīgu balansu starp vajadzībām, drošību un sevis palutināšanu ikdienā. 

Trenē disciplīnu

Patrīcija uzsvēra, ka finanšu veselība sākas tur, kur cilvēks pats uzņemas atbildību par saviem lēmumiem. Tas ietver arī savu paradumu pārskatīšanu, impulsu kontrolēšanu un skaidru mērķu izvirzīšanu.

Pirms izlem veikt impulsa pirkumu un paņemt kādu summu no drošības spilvenam atliktās naudas, apdomā vai nākamajā mēnesī varēsi novirzīt gan šo summu, kuru grasies paņemt, gan vēl papildus tam atvēlēto mēneša summu. Otrs paņēmiens, kā neļauties impulsīviem pirkumiem – nemaksā ar karti, dodies uz bankomātu un izņem summu, kuru grasies tērēt par konkrētu lietu, skaidrā naudā. Tad radīsies skaidrāka izpratne – vai arī tad, kad turēsi rokās šo naudas summu, joprojām vēlēsies veikt pirkumu. 

Krāt ir vieglāk, ja ir mērķis

Ja krāšana šķiet sarežģīta, viņa ieteica sākt ar mērķi, kas sagādā prieku – piemēram, uzkrājumu hobijam, ceļojumam vai kādai sev svarīgai vēlmei. Tas palīdz izveidot ilgtermiņa ieradumu un motivē turpināt krāt.

Attīsti “soft skills”

Patrīcija uzsvēra, ka nākotnē īpaši vērtīgas būs tā sauktās “soft skills” – komunikācijas prasmes, spēja strādāt komandā, empātijas attīstīšana, problēmu risināšanas prasmes u.c. Tās palīdzēs ne tikai karjerā, bet arī gudru finanšu lēmumu pieņemšanā.

 

Saruna bija gan iedvesmojoša, gan praktiska. Jaunieši aktīvi iesaistījās, dalījās savā pieredzē un uzdeva jautājumus. Patrīcijas līdzsvarotais skatījums – ka finanses nav tikai skaitļi, bet gan dzīves ieradumi un attieksme –, sniedza jauniešiem vienkāršus, bet iedarbīgus rīkus ceļā uz stabilāku ikdienu. Atliek vien sākt tos pielietot. 

Paldies visiem dalībniekiem un īpaši Patrīcijai par vērtīgo un atklāto sarunu!