Inga savu profesionālo dzīvi ir veltījusi darbam ar cilvēkiem. Vairāk nekā divdesmit gadus viņa strādājusi ar bērniem, jauniešiem un ģimenēm, īpaši pievēršoties tiem, kuri piedzīvojuši dažādus dzīves izaicinājumus. Mentor Latvia programmā Inga vada mentoru mācības un atbalsta grupas, palīdzot mentoriem augt savā lomā un atklāt, cik nozīmīgas var būt vienas uzticamas attiecības. Viņa tic attiecību dziedinošajam spēkam un tam, ka, palīdzot citiem, augam arī paši.
Kad runājam par mentoringu, visbiežāk uzmanības centrā ir jaunietis – viņa izaugsme, drošības sajūta un iespēja piedzīvot uzticamas attiecības ar pieaugušo. Taču mentorings ir process, kas ietekmē abas puses. Saruna ar Ingu atklāj, ka mentora loma bieži kļūst arī par personīgās izaugsmes ceļu pašam pieaugušajam.
Divvirzienu attiecības
“Dodot, tu vari kļūt bagātāks,” saka Inga. Viņasprāt, daudzi mentori programmā ienāk ar vēlmi palīdzēt jaunietim, tomēr ne vienmēr apzinās, cik daudz saņems pretī.
Inga stāsta, ka mentorings ir attiecības, kurās jaunietis kļūst par sava veida spoguli. Tas palīdz mentoram ieraudzīt gan savas stiprās puses, gan ieradumus, reakcijas un uzskatus, kurus ikdienā nepamanām. Reizēm tas ir izaicinoši, taču bieži vien arī pārsteidzoši pašam pieaugušajam.
“Mentori atklāj sevī īpašības, par kurām iepriekš nav zinājuši. Viņi ierauga, ka spēj būt pacietīgi, pieņemoši, klātesoši. Dažreiz viņi saprot, ka tieši šīs prasmes ir daudz vērtīgākas par jebkuru padomu.”
Motivācija. Vēlme darīt pasauli labāku
Inga novērojusi, ka par mentoriem bieži kļūst cilvēki ar spēcīgu empātiju un ticību, ka pasaule var kļūt labāka. Daudziem ir arī personiska pieredze – bērnībā vai jaunībā piedzīvoti izaicinājumi, kas rada vēlmi būt līdzās kādam, kam šobrīd ir grūtāk.
Tomēr svarīgākais nav vēlme “izglābt” otru cilvēku. Inga uzsver, ka mentora spēks slēpjas klātbūtnē.
“Jaunietim nav vajadzīgs kāds, kurš viņa vietā atrisinās dzīvi. Viņam ir vajadzīgs cilvēks, kurš ir blakus, klausās, pieņem un tic viņam.”
Strādājot ar bērniem un jauniešiem, kuri piedzīvojuši dažādas grūtības, Inga vairākkārt pārliecinājusies par attiecību dziedinošo spēku. Viņa atceras bērnus, kuri sākotnēji bijuši noslēgti, bez uzticības pieaugušajiem, taču laika gaitā, piedzīvojot pieņemošas attiecības, burtiski uzplaukuši. Tieši to pašu viņa redz arī mentorprogrammā.
“Dažreiz mentori domā, ka viņi dara pārāk maz. Ka tikai aizgājuši pastaigāties, aizveduši jaunieti uz kādu pasākumu vai vienkārši parunājušies. Bet tieši šajos mazajos mirkļos veidojas uzticēšanās. Un tieši tas ir sākums pārmaiņām.”
Rūpes par sevi
Inga stāsta, ka viena no biežākajām tēmām mentoru atbalsta grupās ir robežas. Daudzi pieaugušie ikdienā ir pieraduši rūpēties par citiem – ģimenē, darbā vai draugu lokā, taču bieži aizmirst sevi. Sadarbība ar jaunieti palīdz pamanīt, cik svarīgi ir attiecībās nepazaudēt arī sevi.
“Ja telefona baterija ir izlādējusies, tas vairs nedarbojas. Tas pats attiecas uz cilvēkiem,” saka Inga.
Esot programmā, mentori mācās atpazīt savas vajadzības, laikus pateikt “nē”, pamanīt nogurumu un pieņemt, ka rūpes par sevi nav egoisms. Tieši pretēji – tas ir priekšnoteikums, lai varētu būt atbalsts citiem. Šī prasme palīdz jebkurā dzīves jomā.
Personīgā izaugsme
Inga stāsta, ka satiekot jaunieti, mentors sastop arī pats sevi – savas vērtības, aizspriedumus, ievainojumus un stiprās puses. Tas ir process, kas aicina būt godīgam pret sevi un ļauties pārmaiņām.
“Mentorings ir iespēja ieskatīties spogulī un ieraudzīt, kāds es esmu kā cilvēks.”
Protams, ka katram šīs pārmaiņas notiek citādi. Vienam tās ir smalkas un gandrīz nemanāmas, citam ļoti būtiskas. Taču Ingas pieredze rāda, ka transformācija notiek vienmēr.
Sarunas noslēgumā lūdzu Ingu pateikt vienā vārdā, ko iegūst mentors, veltot savu laiku un uzmanību jaunietim.
Uz ko Inga smaidot atbild:
“Ticību. Ticību cilvēkiem. Ticību mīlestībai. Ticību tam, ka pasaulē joprojām ir daudz gaišuma.”
Un, iespējams, tieši tas ir mentorprogrammas lielākais spēks – tā ne tikai dod iespēju jaunietim piedzīvot uzticamas attiecības, bet arī pašam mentoram atgādina, cik daudz labā ir cilvēkos un cik nozīmīga var būt viena satikšanās.
Varbūt tieši tāpēc mentorings nav tikai brīvprātīgais darbs. Tā ir iespēja kopā augt.