Drosme parūpēties par sevi

Septembra beigās mūsu jaunieši un mentori piedalījās tiešsaistes sarunā par mentālo veselību. Sarunas mērķis bija iedvesmot, iedrošināt un sniegt praktiskus padomus, kā rūpēties par sevi ikdienā un ko darīt, ja iekšēji kļūst patiešām smagi.

3 October 2025 | Jaunumi

Par ko runājām

  1. Kā uzlabot mentālo veselību ikdienā — praktiski soļi un ieradumi, kam pievērst uzmanību.

  2. Depresija un pašvērtējums — kas ir depresija, kā atpazīt signālus un kā rīkoties, kad jūti, ka tas nav tikai slikts garastāvoklis.

Sarunā jauniete Paula atklāti dalījās ar savu pieredzi — trauksmi, ēšanas traucējumiem, paškaitējumu un metodēm, kas palīdzējušas tikt ar to galā.

Sarunu ar Paulu lasi šeit.

Sarunas vadītāja Inese Strautiņa, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite, uzdeva jautājumus, reflektēja un sniedza konkrētus ieteikumus gan jauniešiem, gan mentoriem — kā būt līdzās un atbalstīt.

Psiholoģes piezīmes: kas jāzina par depresiju

Depresija ir psihiska saslimšana, kas ietekmē domas, emocijas, ķermeni un uzvedību. Tā nav vienkārši slikts garastāvoklis — depresija var pārņemt ikdienu un apgrūtināt pat elementāru darbību veikšanu.

Kas izraisa depresiju?

  • Ilgstošs stress

  • Bezspēcības sajūta: “Es neko nevaru izdarīt”

  • Zaudējumi (cilvēka, statusa, iespēju)

  • Disfunkcionāla vai vardarbīga ģimene

  • Iedzimtība

  • Hormonāls disbalanss

  • Sociālā atbalsta trūkums

Kā tā izpaužas?

Domās: “Dzīve ir bezjēdzīga”, “Viss ir mana vaina”, “Es visiem traucēju”, “Būtu labāk, ja manis nebūtu.”
Emocijās: skumjas, vaina, kauns, bailes, aizkaitināmība, vienaldzība.
Ķermenī: nogurums, miega traucējumi, apetītes izmaiņas, koncentrēšanās grūtības, sāpes.
Uzvedībā: noslēgšanās, interešu zudums, dusmošanās, paškaitējums.

Depresijas “apburtais loks”

Neliels trigeris (piem., draugs neatbild uz ziņu) izraisa negatīvas domas, kas rada emocijas (skumjas, dusmas, bailes). Tās ietekmē ķermeni (paātrināta sirdsdarbība, miega traucējumi) un uzvedību (dusmīgas ziņas, telefona pārbaude). Tā veidojas loks, kas pats sevi uztur.

Kā sev palīdzēt?

1. Apmierini fizioloģiskās vajadzības

  • Pietiekams miegs, pilnvērtīgs uzturs, ūdens lietošana

  • Fiziskās aktivitātes, dienas režīms

  • Atpūta un hobiji

2. Palīdzošas tehnikas

  • Diafragmālā elpošana (ieelpa 4s, aizture 2s, izelpa 6s, aizture 2s)

  • “Sazemēšanās” vingrinājums (5 lietas redzu, 4 sataustu, 3 dzirdu, 2 saožu, 1 nogaršoju)

  • Muskuļu relaksācija

  • Vizualizācijas, meditācija, apzinātība

  • Rakstīšana kā terapija (dienasgrāmata, pateicības, vēstules)

3. Meklē atbalstu

  • Runā ar draugiem, socializējies

  • Atklājies uzticamam pieaugušajam

  • Vērsies pie speciālista

Kur vērsties pēc palīdzības?

  • Pusaudžu resursu centrs: +371 25 727 363 (darba dienās 12.00–19.00, arī WhatsApp)

  • Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis: 116111

  • Ar ārsta nosūtījumu iespējamas 10 bezmaksas sesijas pie speciālista

  • LU Psiholoģiskās palīdzības centrs: [email protected]

Svarīgākais — depresija ir ārstējama. Palīdzību meklēt nav vājums, bet drosmīgs pirmais solis, kas ļauj apturēt “apburto loku” un atgūt kontroli pār savu dzīvi.

 

Pasākums tapis ar Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

Foto: unsplash.com