Jauniešiem un īpaši sociālā riska jauniešiem darba tirgū iekļauties nav vienkārši. Lai gan pastāv dažādas atbalsta programmas un iniciatīvas, kas palīdz jauniešiem atrast darbu, viņiem joprojām nākas saskarties ar virkni šķēršļu, sākot no zemā pašvērtējuma un baiļu pārvarēšanas līdz prasmju trūkumam un nepietiekamai komunikācijai ar darba devējiem. Lai palīdzētu jauniešiem veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, ir būtiski pievērst uzmanību galvenajiem izaicinājumiem un kopīgi rast risinājumus.
Bezdarba statistika
Statistikas dati liecina, ka jauniešu (15–24 g.v.) bezdarbs Latvijā pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām ir divreiz augstāks nekā vidējais bezdarbs valstī. 2023. gadā jauniešu bezdarba līmenis bija 12,3%, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš (stat.gov.lv). Pēc statistikas datiem Latvijā jauniešu bezdarbs pēdējos gados bijis zemākais Baltijā (2022. gadā – 13,6%, salīdzinot ar 16–19% kaimiņvalstīs). Vienlaikus daļa jauniešu ne strādā, ne mācās – šai NEET kategorijai (jaunieši bez darba, izglītības) uzmanību pievērš gan valsts, gan dažādas Eiropas Savienības programmas (Jauniešu garantija u.c.), cenšoties veicināt jauniešu iesaisti darba tirgū. Sociāli mazāk aizsargāti jaunieši (ar invaliditāti, no ārpusģimenes aprūpes) darba tirgū saskaras ar papildu šķēršļiem, tādēļ papildus tiek īstenoti projekti viņu integrācijai (jaunatne.gov.lv).
Pieredzes un prasmju trūkums
Viens no lielākajiem izaicinājumiem jauniešiem ir pirmās darba pieredzes iegūšana. Darba devēji nereti pieprasa iepriekšēju pieredzi, kas jaunietim vēl nav, radot “apburtā loka” situāciju. Aptaujas dati rāda, ka 26% jauniešu neiesaistās ārpusskolas aktivitātēs (t.sk. jauniešu uzņēmumos, konkursos, praksēs) (viaa.gov.lv). Tas nozīmē, ka ievērojamai daļai jaunu cilvēku trūkst praktisko iemaņu un prasmju, ko sniedz neformālā izglītība. Rezultātā, uzsākot darba gaitas, jaunieši var justies nepārliecināti.
Augstas gaidas un vilšanās risks
Jauniešu gaidas attiecībā uz darbu ir ļoti augstas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pētījums. Viņi vēlas, lai darbs būtu stabils, labi apmaksāts, atbilstu viņu spējām un interesēm, kā arī sniegtu iespēju pašrealizācijai (izm.gov.lv). Realitātē tas ir grūti sasniedzams, tāpēc pirmā saskarsme ar darba tirgu jauniešiem nereti var sagādāt vilšanos. Tas var veicināt darba vietu biežu maiņu vai vēlmi atlikt ienākšanu darba tirgū. Eksperti iesaka vairāk iesaistīt jauniešus praksēs un mācību uzņēmumos, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu, lai mazinātu plaisu starp jauniešu gaidām un realitāti. Pozitīvi, ka pēdējos gados stabils darbs jauniem cilvēkiem kļūst arvien būtiskāks, kā arī viņiem pieaug vēlme spēt pašiem sevi nodrošināt (izm.gov.lv).
Grūtības darba meklēšanā
Sociālā riska jauniešiem darba meklēšanas process nereti sākas ar bailēm un nedrošību. Viņi baidās no darba sludinājumos minētajām prasībām, atteikuma un paša pieteikšanās procesa.
“Esam novērojuši, ka bieži vien jaunietis nosūta pieteikumu un pēc tam ilgstoši gaida atbildi no potenciālā darba devēja, taču to nesaņem. Tas jaunajā cilvēkā rada sajūtu, ka viņš ir tik nevērtīgs – viņam pat neatbild,” atklāj “Mentor Latvia” izpilddirektore Edīte Zvirbule.
Vēl viens izaicinājums ir darba un mācību apvienošana. 17 gadus veciem jauniešiem bieži tiek atteikts darbs viņu vecuma dēļ. Tāpat jaunieši nereti neprot formulēt savus nākotnes mērķus un jūtas nedroši darba intervijās.
“Jaunieši ir dažādi. Ir tādi, kuriem ir ļoti viegli atrast darbu, un ir tādi, kuri nevar atrast darbu, jo īsti to nemaz nevēlas. Viņi negrib daudz strādāt, negrib darīt fizisku darbu vai uzskata, ka atalgojums ir pārāk zems – iemesli ir dažādi. Ir tādi jaunieši, kuri ir atraduši darbu un nemaina to, jo viņiem ir bail, ka citu darbu neatradīs. Viņi turpina strādāt, kaut gan darbs nepatīk, un tādēļ rodas dažādas saslimšanas. Viņi nespēj iedomāties, ka iespēja darbu mainīt vispār pastāv. Daudzi uzņēmumi to izmanto”, stāsta Rīgas jauniešu centra vadītāja Agnese Grauduma.
Kas notiek pēc darba atrašanas?
Pat ja sociālā riska jaunietis atrod darbu, noturēties tajā var būt vēl lielāks izaicinājums. Jaunieši bieži sagaida, ka darba devēji būs ieinteresēti viņu izaugsmē un nodrošinās saprotamu un draudzīgu darba vidi. Tomēr, ja realitātē jaunieši sastopas ar nevienlīdzīgu attieksmi, viņu uzticība pieaugušajiem un darba devējiem var strauji sarukt. Piemēram, situācija, kurā jauniešiem ilgstoši netiek palielināta alga, kamēr jauniem darbiniekiem tiek piedāvāts augstāks atalgojums, var radīt vilšanos un motivācijas zudumu.
“Ja jaunieši pamana nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, tas ir sarkanais karodziņš, ka jaunietis var pamest darba devēju, kā arī zaudēt uzticēšanos pieaugušajiem un nākamajiem darba devējiem,” atklāj Edīte Zvirbule.
Komunikācijas trūkums un neskaidras darba prasības bieži noved pie pārpratumiem. Jaunieši mēdz dot priekšroku rakstiskai saziņai, savukārt vadītājiem trūkst laika atvērtai sarunai.
Kā darbs var mainīt jaunieša dzīvi?
Laba darba atrašana jauniešiem var būt izšķirošs pavērsiens viņu dzīvē. Darbs palīdz celt pašvērtējumu un sniedz iespēju attīstīt prasmes, kas būs noderīgas turpmākajā karjerā. Piemēram, jauniete Liene, kura sāka strādāt bērnudārzā, saprata, ka šī nozare viņu patiesi interesē, un nolēma turpināt mācīties par pirmsskolas izglītības skolotāju. Cits piemērs – jauniete, kura sākumā bieži mainīja darba vietas, jo nevarēja atrast sev piemērotu darbu. Pateicoties sociālā darbinieka atbalstam, viņa sāka strādāt par asistenti citam centra jaunietim. Lai gan sākotnēji atalgojums bija neliels, meitene ātri saprata, ka šis darbs viņai patīk, un ar laiku izveidoja veiksmīgu karjeru sociālajā nozarē.
Par savu pieredzi stāsta arī Baiba, kura dzīvo jauniešu namā.
“Jauniešiem ir svarīgi, ka viņiem ir kāds, kurš mazliet pamudina, pajautā un iesaka, sākumā pieaugušā atbalsts ir ļoti svarīgs,” viņa uzsver.
Viņas pirmā darba atrašanā palīdzēja sociālā darbiniece. Vēlāk viņa jau pati spēja orientēties darba tirgū un izvēlēties sev piemērotu darbu.
Kā darba devēji var atvieglot jauniešu iekļaušanos darba vidē?
Lai palīdzētu sociālā riska jauniešiem veiksmīgi iekļauties darba tirgū un noturēties savās darba vietās, darba devēji varētu:
- Piedāvāt mentoru vai atbalsta personu, kas palīdz jaunietim iejusties, pie kura vērsties pēc palīdzības un padoma.
- Nodrošināt elastīgu darba laiku un īsākas darba stundas, jo daudzi jaunieši vēl mācās. Elastīgs darba laiks var būt būtisks faktors viņu ilgtermiņa motivācijai un noturībai.
- Veidot atklātu komunikāciju, kurā jauniešu viedoklis tiek uzklausīts. Pieaugušo empātija un atklāta saruna var palīdzēt novērst pārpratumus un veicināt ilgstošāku sadarbību.
- Atbildēt uz pieteikumiem, pat ja tie netiek apstiprināti – tas varētu veicināt jauniešu motivāciju mēģināt vēlreiz.
Sociālā riska jauniešiem darba tirgus var šķist biedējošs un sarežģīts, taču ar atbalstu un piemērotu pieeju viņiem ir iespēja veiksmīgi iekļauties darba vidē. Darba devēji, kas ir gatavi ieguldīt laiku un resursus, lai palīdzētu jauniešiem iejusties un attīstīt savas prasmes, ne tikai sniedz iespēju jauniešiem, bet arī iegūst motivētus un lojālus darbiniekus. Veiksmīga darba pieredze var radīt pozitīvas pārmaiņas jauniešu dzīvē, veicinot viņu personīgo un profesionālo izaugsmi, un sabiedrībā kopumā.
Sarunājamies ar “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Biti par uzņēmuma “Rimi” pieredzi jauniešu nodarbinātībā. “Rimi Latvia” jau gadiem atbalsta “Mentor Latvia” programmu.
Kādēļ Rimi ir svarīgi iesaistīties jauniešu nodarbinātībā?
Rimi ir dažādībai atvērts uzņēmums un mēs veicinām daudzveidību, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz vecumu, dzimumu, rasi, izcelsmi, izglītību, reliģiju, invaliditāti, laulības statusu, sociālo statusu vai seksuālo orientāciju. Rimi atbalsta darbinieku dažādību un mēs nodrošinām vienlīdzīgas nodarbinātības un izaugsmes iespējas visiem, tāpēc ikviens darbinieks atradīs sev izaugsmes iespējas tik lielā uzņēmumā kā Rimi.
Mēs izvēlamies atvērtu pieeju darbinieku piesaistē un novērtējam dažādību mūsu komandā. Apmēram 10 % no Rimi darbiniekiem ir vecumā līdz 25 gadiem. Daļa no tiem ir studenti, kas apvieno darbu ar studijām. Uzņēmumā ir vairāk nekā 130 amata pozīciju ar dažādiem darba pienākumiem. Plašais darba klāsts ir piemērots ikvienam cilvēkam neatkarīgi no izglītības, pieredzes, vecuma, dzimuma vai fiziskiem ierobežojumiem.
Kādu atbalstu Rimi sniedz jauniešiem, kuri sper pirmos soļus darba tirgū?
Rimi vienmēr ir bijis saistošs un interesants darba devējs tieši gados jaunākiem cilvēkiem, jo uzņēmums nodrošina apmācības un karjeras izaugsmes iespējas, kā arī elastīgu darba grafiku, kas ļauj apvienot darbu ar studijām. Pēdējos gados novērojama īpaši liela jauniešu interese par darbu vasaras sezonā, kas veicina arī šo jauniešu atgriešanos pie mums pēc skolas vai studiju beigšanas. Tā ir lieliska iespēja iegūt darba pieredzi, kā arī pierādīt sevi un veidot karjeru uzņēmumā.
No kāda vecuma jauniešus nodarbināt? Vai nodarbināt arī nepilngadīgus jauniešus? Kādi ir noteikumi?
Jau vairākus gadus aktīvi sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts aģentūru projektā Skolēnu vasaras nodarbinātība, nodrošinot jauniešiem ne vien pirmā darba iespējas, bet arī sniedzot ieskatu stabila un uzticama darba devēja ikdienā. Katru gadu jaunieši aktīvi izmanto iespēju strādāt Rimi, jau gada sākumā un agrā pavasarī sākot interesēties par darba iespējām vasarā. Piemēram, pērn, mēs piedāvājām līdz šim uzņēmuma vēsturē lielāko vasaras darba vakanču skaitu jauniešiem, aicinot iepazīt darba ikdienu veikalā un e-komercijā un gūt pirmo profesionālo pieredzi. Jauniešiem 15–20 gadu vecuma grupā Rimi tika nodrošinātas 514 vakances visā Latvijā. Redzam, ka jaunieši labprāt piesakās darbam Rimi un nodrošinātās vakances tiek ļoti ātri aizpildītas.
Vidēji katru gadu saņemam vairāk nekā 1300 pieteikumu darbam vasarā, savukārt ikdienā katru mēnesi par dažādām darba iespējām prakses ietvaros saņemam vairāk nekā 50 studentu un jauniešu pieteikumus. Priecājamies, ka jaunieši novērtē Rimi un vēlas izmēģināt savu pirmo darba pieredzi tieši mūsu veikalos.
Kā uzņēmums palīdz jauniešiem attīstīt nepieciešamās prasmes un iekļauties kolektīvā? Vai Rimi piedāvā īpašas programmas vai atbalstu jauniešiem, kuriem trūkst darba pieredzes?
Visiem darbiniekiem piedāvājam dažādas bezmaksas apmācības, kas ļauj ne tikai uzlabot darba pienākumiem nepieciešamās prasmes, bet arī apgūt dažādus izglītojošos kursus, piemēram, par sadarbību, līderību un daudzām citām jomām. Turklāt, ņemot vērā daudzveidīgo un iekļaujošo vidi mūsu uzņēmumā, esam pārliecināti, ka pieredzes bagātie darbinieki dod iespēju jaunākiem darbiniekiem mācīties gan profesionālās prasmes, gan arī dzīves pieredzi.
Ko jūs ieteiktu jauniešiem, kuri vēlas strādāt, bet baidās no pirmās darba pieredzes?
Pirmais darbs katram ir īpašs un bieži vien to atceramies ar pozitīvām emocijām. Tas ir laiks, kad daudz ko iemācāmies un iegūstam vērtīgu pieredzi, kas noder veidojot turpmāko karjeras ceļu. Jauniešiem ieteiktu nebaidīties kļūdīties. Pirmā darba pieredze ir lieliska iespēja mācīties un attīstīties. Kļūdas ir dabiska mācību procesa daļa, un tās noteikti palīdzēs kļūt labākiem. Tāpat svarīgi ir izmantot atbalsta sistēmu. Piemēram, pie mums, Rimi, darbiniekiem tiek piedāvātas dažādas apmācības un izaugsmes programmas, kas palīdz iejusties darbā un attīstīt nepieciešamās prasmes.
Ne tikai pirmajā, bet arī jau otrajā, trešajā un ceturtajā darba vietā novēlu būt atvērtiem jaunām iespējām. Pirmais darbs var būt izaicinājums, bet tas arī sniedz iespēju iepazīt jaunas lietas un attīstīt jaunas prasmes. Esiet gatavi mācīties un pieņemt jaunus izaicinājumus.
Un saglabājiet pozitīvu attieksmi. Entuziasms un vēlme strādāt tiks novērtēta.
Kā sadarbība ar organizācijām, piemēram, Mentor Latvia, palīdz veidot iekļaujošāku darba vidi?
Sadarbība ar Mentor Latvia vai citām līdzīga profila organizācijām palīdz veidot tādu darba vidi, kurā visi darbinieki jūtas pieņemti, atbalstīti un novērtēti. Turklāt, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, rodas lielāks priekšstats par, piemēram, jauniešiem, kas darba devējam palīdz pārrunu procesā un tālāk jau arī darba procesos uzņēmumā. Tas arī ļauj pilnveidot uzņēmuma kultūru un attīstīties līdzi laikam.
Kas ir lielākais ieguvums uzņēmumam, dodot iespēju jauniešiem sākt karjeru?
Viens noteikti ir jaunu ideju un perspektīvu ienākšana uzņēmumā. Jaunieši bieži vien nāk ar svaigām idejām un inovatīvu domāšanu, kas var palīdzēt uzņēmumam attīstīties un pielāgoties mainīgajam tirgum. Tāpat arī, piedāvājot darba iespējas jauniešiem, tiek veicināta sociālā atbildība un palīdzēts jauniešiem iegūt pirmo darba pieredzi, kas ir būtiska viņu turpmākajai karjerai un sabiedrībai kopumā. Un trešais varētu būt prasmju attīstība, jo jaunieši, piemēram, strādājot Rimi, iegūst vērtīgas prasmes un pieredzi, kas palīdzēs viņiem attīstīties profesionāli un personīgi. Turklāt, dodot jauniešiem iespēju uzsākt karjeru, uzņēmums var veidot lojālu darbinieku bāzi, kas ilgtermiņā palīdzēs uzņēmumam augt un attīstīties.
Vai ir kāds piemērs, kad jaunietis jūsu uzņēmumā izveido labu karjeru?
Šādu pozitīvu piemēru Rimi pieredzē ir daudz un esam patiesi gandarīti par to. Mūsu pieredze rāda, ka daudzi jaunieši Rimi sāk strādāt tieši vasaras darbos un/vai mācību praksēs. Bieži vien pēc mācību prakses beigām jaunieši paliek strādāt uzņēmumā arī pastāvīgā amatā.
Izmantotie informācijas avoti:
Foto: unsplash