Baiba un Antra ir viens no unikālajiem mentorpāriem, kas uzsāka sadarbību attālināti. Mentorprogrammas desmit gadu pastāvēšanas laikā Mentor Latvia nav bijusi šāda pieredze – īstenot mentorprogrammu digitāli. Taču martā valstī pastāvošās ārkārtas situācijas dēļ pielāgojāmies jaunajiem apstākļiem un pirmo reizi atklājām jauno mentorprogrammu attālināti.
Sarakstē – ar garumzīmēm
Baibas un Antras satikšanās bija Whatsapp lietotnē Covid-19 ierobežojumu laikā. Komunikāciju abas uzsāka pamazām, izmantojot Whatsapp lietotni, sākumā tikai sarakstoties. Abas atzīst, ka video sarunai sākotnēji nebija gatavas, jo video tomēr rada papildu spriedzi un nevajadzīgu stresu. Tā kā mūsdienās liela daļa saziņas notiek sarakstoties, Whatsapp abām bija visērtākais komunikācijas kanāls, jo ļāva justies brīvāk un sarunas veidojās dabiskāk.
Jaunietei mentore Baiba sākumā šķita skarba un strikta, tomēr tagad abas smejoties atzīst, ka tas ir bijis tikai tādēļ, ka nav bijis iespējas satikties un sarunāties klātienē. Sarakstē viss šķiet citādi. Savukārt Baiba atklāj, cik sākotnēji bijusi pārsteigta, ka Antra sarakstē izmanto visas garumzīmes un pareizrakstību, tāpēc arī pati pacietīgi centās ievērot tādu pašu rakstīšanas stilu. Laikam ritot, abu meiteņu savstarpējā komunikācija kļuva brīvāka un tagad šis sarakstīšanās sākums abām šķiet mazliet komisks.
Darīt ko jēgpilnu
Mentores ikdiena paiet kosmētikas zīmola mārketinga aktivitāšu īstenošanā. Taču Baibas pieredzē ir arī darbs ar bērniem un jauniešiem. Viņa strādājusi par brīvprātīgo mākslas skolotāju un neilgu laiku arī audzinātāju bērnunamā. Mentore atzīst, ka mūsdienās vairāk kā nekad agrāk dzīvojam “egoisma burbulī”, sekojot tikai savām vēlmēm, tāpēc Baiba arī izlēmusi darīt kaut ko jēgpilnāku, izejot no savas komforta zonas, un kļuvusi par mentori.
Baiba uzskata – būt par mentoru ir ieguvums arī pašam pieaugušajam, taču noteikti nevajadzētu pieteikties mentroprogrammai ar domu “izglābt” vai “salabot” jaunieti. Mentoram ir jābūt reālam gan pret sevi, gan jaunieti, nevajag šīs attiecības uztvert kā “projektu”, bet gan draudzību, no kuras ideālā gadījumā kaut ko iegūst abas puses. Būt par mentoru nozīmē iziet ārpus savas komforta zonas, izaicināt sevi attiecību veidošanai ar jaunieti un kopumā caur to iepazīt pašam sevi labāk. Baiba atzīst, ka pirms iepazīšanās ar Antru bija gatavojusies uz to, ka būs daudz šķēršļu un problēmu un viegli neies. Tomēr mentori patīkami pārsteidza tas, cik jauniete nobriedusi savam vecumam un spēj sakārtot savu ikdienu un būt pastāvīga.
Atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanā
Antra savos 18 gados pārsteidz ar nobriedušu skatījumu uz dzīvi. Viņa nesen ir uzsākusi patstāvīgu dzīvi, apgūst stilistes un frizieres profesiju 3. kursā. Iepriekš jauniete dzīvojusi krīzes centrā un SOS ciematā. Savas māsas un brāli Antra tagad satiek tikai videozvanos, viņi nesen pārcēlušies uz dzīvi Amerikas Savienotajās Valstīs.
Līdz brīdim, kad Antra sastapa savu mentori, viņai šķita, ka visi cilvēki ir aizņemti ar savām dzīvēm. Pasaule šķita vienaldzīga. Antra atzīst – bijusi noslēgta, nav vēlējusies saskarsmi ar apkārtējiem. Savukārt sociālā darbiniece bērnunamā rosināja socializēties ar vienaudžiem, kā arī pastāstījusi par iespēju saņemt mentora atbalstu.
Tuvojoties 18 gadu slieksnim, Antra sāka apzināties, ka viņai būs nepieciešams atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanā. Jauniete saprata, ka noderēs cilvēka padoms, kuram uzdot jautājumus par sadzīvi. Antra bija pārliecināta – jāpiesakās mentorprogrammai.
Lielākā vērtība – kopīgi pavadīts laiks
Antra novērtē mentores atbalstu brīdī, kad viņas māsas un brālis pārcēlās uz dzīvi ASV. Jauniete jūt, ka Baibai var uzticēties, un uzskata, ka mentore viņas dzīvē ir kā dāvana. Meitene atzīst – Baiba ir kā personīgais psihologs, kurš uz konkrētu jautājumu iedod citu skatījumu, kas palīdz jaunietei pārdzīvot grūtākus brīžus. No mentores Antra iemācījusies, ka jābūt pašpietiekamai, un pašai jāmācās parūpēties par sevi.
Jauniete Baibu raksturo kā ļoti gudru un atvērtu. Mentore vienmēr atbild uz Antras ziņām, dod noderīgus padomus un ir blakus svarīgās dzīves situācijās. Taču pēc Antras domām, lielākā vērtība ir mentores sniegtais laiks. Kopīgi pavadītais laiks ir lielākā vērtība abu attiecībās.
Sarunas par dzīvi un redzesloka paplašināšana
Baiba un Antra satikās saulainā maija dienā. Pēc vairāk kā mēneša ilgas sarakstes abas beidzot varēja iepazīties klātienē. Pirms tikšanās pie Laimas pulksteņa Baiba atzīst, ka izjutusi satraukumu, taču jauniete atbild, ka nav bijusi uztraukusies. Vien domājusi, vai atpazīs savu mentori cilvēku pūlī.
Baibas un Antras kopīgi pavadītā laika pamatā ir sarunas par dzīvi. Viņas bauda kafiju, tēju un kūkas, pastaigājas un vienkārši ir kopā, lai pārrunātu aktuālo, kas notiek jaunietes dzīvē.
Baiba uzsver programmas pievienoto vērtību arī pašam mentoram. Viņasprāt, mentorprogramma atver redzesloku un palīdz ikvienu situāciju skatīt plašāk.
Teksts: Līva Rancāne