Citi mentorprogrammas dalībnieki pamanījuši, ka Sabīna un Kate pat izskatās līdzīgas. Šis ir viens no mentorpāru stāstiem, kas aizkustina, jo uzreiz var just, ka viņām ir kopīgs virziens, intereses un ir neviltots prieks par abu liktenīgo satikšanos.
Intereses, kas vieno
Katei ir tikai 17, taču viņas intereses atšķiras no vienaudžiem. Jaunieti saista grāmatas, teātris, mūzika un izglītojoši pasākumi. Prieks, ka mentorprogrammā sastaptā Sabīna ir ar līdzīgām idejām brīvā laika pavadīšanā. Kopīgās intereses ir abu vienojošais faktors. Turklāt pati Kate atzīst, ka viņai ir vieglāk kontaktēties ar vecākiem cilvēkiem par viņu pašu. Līdz ar to vecuma starpība šajā draudzībā pavisam noteikti nav šķērslis.
Vēlme iesaistīties un atbalstīt
Mentore Sabīna par mentorprogrammu uzzināja sociālajos tīklos. Viņa atzīst, ka pieteikties programmai mudināja vēlme palīdzēt, kādam, kam tas nepieciešams. Sabīna uzskata, ka mūsdienās jauniešiem nav viegli, īpaši tiem, kuri ir mentorprogrammā. Lai arī būdama divu bērnu māmiņa, Sabīna vēlas sniegt atbalstu un iesaistīties brīvprātīgajā darbā ar jauniešiem. Viņa pati gan atzīst, ka labprāt veltītu tam vairāk laika.
Attiecību pamatā – uzticība un atklātība
Stāstot par savām attiecībām ar mentori, Kate atzīst, ka uzticas viņai: “Es jūtu, ka Sabīna necenšas mani mācīt, bet iesaka lietas no sava skatupunkta. Caur viņas padomiem saņemu atbalstu. Uzzinu pieaugušā viedokli, kas var man būt noderīgs.”
Savukārt mentore novērtē, ka Kate prot pateikt nē: “Kad kaut ko iesaku, Kate var būt atklāta un atteikt darīt to, ko viņa nevēlas. Un man tas patīk!” Sabīna atzīst, ka mentorpāra attiecībās nevēlas jaunieti pamācīt, bet gan ieteikt, pastāstīt un iedot savu redzējumu atbilstoši pieredzei.
Es varu būt es
“Ar Sabīnu es uzreiz jutos pieņemta,” stāsta jauniete. Kate novērtē mentores atbalstu un palīdzību, kad tas vajadzīgs. “Mana mentore ir ļoti uzticama. Cilvēks, kurš ieklausās un, kuram ir svarīgs mans viedoklis,” saka Kate. Meitene atzīst, ka pirms programmas sākuma domāja, kāda būs viņas mentore un, kā viņas kopā pavadīs laiku. “ Man vienmēr gribas uzzināt kaut ko jaunu un izmēģināt lietas. Nevaru zināt, ka man kaut kas patiks, ja neesmu izmēģinājusi. Forši, ka Sabīna ir atvērta un vēlas darīt lietas kopā,” ar saviem iespaidiem dalās jauniete.
Dzīve pirms un pēc mentorprogrammas
“Pirms programmas es vēlējos atrast atbalsta personu un kādu, kuram uzticēties, izrunāties. Un tagad man ir tāda atbalsta persona – cilvēks, kurš ir manā dzīvē. Es vairāk dodos uz pasākumiem un iesaistos. Jūtu, ka kļūstu drošāka, izsaku savu viedokli,” ar saviem iespaidiem dalās Kate.
“Kate ir kā draugs, cilvēks, kurš ir ienācis manā dzīvē, un tas pavisam noteikti nebeigsies pēc gada. Es viņu ļoti viegli ielaidu savā ģimenē – sajutu, ka var. Esmu pateicīga vīram un bērniem, kuri mani atbalsta un arī ir sadraudzējušies ar Kati. Kopā ar ģimeni un Kati esam bijuši pārgājienā, ekskursijā. Gribu Katei parādīt, ko nozīmē ģimenes dzīve, kādas ģimenē ir vērtības un, kāda ir ikdiena,” stāsta Sabīna.
Mentorprogrammas laikā Sabīna un Kate ir atradušas kopīgas intereses un paspējušas apmeklēt dažādus izglītojošus un izklaides pasākumus, ko rīko Mentor Latvia kā arī bijušas teātrī, lekcijās par pašizaugsmi, sporta pasākumos, kopā gatavojušas ēst un pavadījušas daudz laika jaukās sarunās.
Skats uz sevi no malas
“Dažreiz Katē redzu sevi tajā vecumā. Šķiet, ka zinu, kā viņa jūtas, jo man ir bijušas līdzīgas situācijas un izaicinājumi. Arī man ir bijuši pusaudža gadi, kas nebūt nav vieglākais posms dzīvē,” atklāj mentore. Sabīna stāsta, ka vērtīgais mentorprogrammā ir tas, ka arī viņa var mācīties ko sev noderīgu, un šī mācīšanās notiek caur dažādām situācijām un attiecībām ar jaunieti. “Citreiz paskatos uz Kati un saprotu, ka dažreiz varbūt vajag nedaudz piebremzēt, pastāvēt maliņā, jo ne vienmēr visā ir jāiesaistās,” atklāj mentore.
Ar skatu nākotnē
Katei ir daudz ideju par to, ko darīt nākotnē – jauniete vēlas apceļot pasauli, izlēkt ar gumiju. Viņai ir arī ieceres par karjeras un studiju izvēli. “Pašlaik mācos tehnikumā par interjera noformētāju un nākotnē, iespējams, vēlētos studēt psiholoģiju. Bet tad jau redzēs, kā sanāks!” jauniete ar smaidu sejā ieskicē savus nākotnes plānus.
Rakstu sagatavoja Līva Rancāne