Kas ir mentorings un kāds ir ieguvums no mentoringa abām pusēm?
Liene: Mentorings atbalsta individuālo, izglītības un profesionālo attīstību; mudina sociālo iekļaušanu, solidaritāti un toleranci. Tas ir koučinga un sadarbības veids, kas veicina indivīda izaugsmi. Pateicoties mentoringa attiecībām, mentorējamie apzinās savas iespējas un mācās nepadoties. Mentoringa spēks slēpjas apstāklī, ka no tā gūst labumu visas puses. Mentorējamais iegūst pārliecību un izjūt sajūtu, ka nav viens pārmaiņu procesā vai pasaulē vispār. Mentors attīsta vadītāja, līderības un trenera prasmes.
Kāpēc ikvienam jaunietim būtu nepieciešams mentors? Kādas izmaiņas notiek, jaunietim iesaistoties programmā, un cik ātri notiek izmaiņas?
Diemžēl Latvijā nav tādu pētījumu, kā tieši mentorprogramma ietekmē jauniešus, bet pētījumi, kas veikti citās pasaules valstīs norāda, ka jauniešu iesaiste šādās programmās palīdz novērst priekšlaicīgu skolas pamešanu, uzlabo mācību rezultātus, līdz ar to arī veido labākas nākotnes un karjeras iespējas. Mentorprogramma ne tikai pilnveido jaunieša prasmes komunicēt, sadarboties, risināt problēmas, bet arī paša mentora.
Tiesa, lai šīs izmaiņas notiktu ir nepieciešams laiks. Ir dažādi scenāriji, kā jaunietis veido attiecības ar mentoru. Piemēram, ir tādi jaunieši, kuri satiekas ar mentoru, taču neiesaistās aktīvā abpusējā komunikācijā, pārsvarā atbild uz mentora jautājumiem, bet ir arī jaunieši, kuri jau pirmajā satikšanās reizē izstāsta vissmagākos dzīves notikumus.
Tas ir saistīts gan ar temperamentu, gan arī neapzinoties jaunietis pārbauda robežas un to, vai mentoram var uzticēties. Nereti jauniešiem, kuri piedalās mūsu programmā, ir sāpīgas dzīves pieredzes, kas likušas vilties pieaugušajos. Tomēr, mentoram ar jaunieti regulāri satiekoties un veidojot attiecības, šī uzticēšanās pieaug. Mentori, kuri ar jaunieti sadarbojas vismaz gadu, pēc gada norāda, ka attiecības ir mainījušās – tās ir kļuvušas dziļākas un ciešākas. Šāda attiecību pieredze, kurā tiek runāts par emocijām, personīgajām robežām un tiek kopīgi pavadīts laiks, paplašinot jaunieša redzesloku, piemēram, apmeklējot muzeju, teātri, sporta spēles vai kafejnīcu, veido jaunietim pavisam jaunu priekšstatu, kā veidot attiecības.
Kam jāpievērš uzmanība jaunieša vecumposmā un kāpēc ir svarīgi stiprināt jaunieti šajā laikā, piemēram, ar mentora palīdzību vai citos veidos?
Mūsu programmā mēs uzņemam jauniešus vecumā no 12 līdz 21 gadam. Šajā laika posmā jauniešiem notiek attīstība vairākās dimensijās. Ne tikai ķermenis mainās, nobriest, bet notiek arī pārmaiņas emocionālajā, sociālajā, intelektuālajā un vērtību dimensijās. Jāmin, ka smadzeņu priekšējā daļa, kas atbild par ķermeņa regulēšanu, pieskaņotu komunikāciju, emocionālo līdzsvaru, empātiju, sevis morālu apzināšanos un intuīciju, pilnveidojas līdz 25 gadu vecumam, ko ir svarīgi atcerēties, jo jaunietis vizuāli var jau izskatās kā pieaugušais, bet viņa uzvedība un komunikācija reizēm tam neatbilst. Un reizēm šīs izmaņas var satraukt jaunieti, kurš var uzdot sev un citiem jautājumu, “Vai ar mani viss ir kārtībā?”. Un tad ir svarīgi, ka ir pieejams uzticams pieaugušais, kuram šos jautājums var uzdot, un viņš var sniegt atbildes, vai palīdzēt tās atrast, lai izskaidrotu, kas ar jaunieti notiek un kas gaidāms tālāk.
Mentorprogrammā mentori ir dažādu profesiju pārstāvji un ar dažādu dzīves pieredzi, tādēļ reizi divos mēnešos mēs organizējam atbalsta grupas, kuras vadu es un mana kolēģe geštaltterapeite un supervizore Inga Kimbore – Āboliņa. Atbalsta grupā mēs izrunājam, kā mentoriem klājas attiecībās ar jaunieti, kā mentori paši jūtas, kā arī izrunājam aktuālos jautājumus, kas galvenokārt ir saistīti ar jauniešu uzvedību. Caur atbalsta grupām visi mentori var iegūt jaunu pieredzi un informāciju sava redzesloka paplašināšanai. Programmas beigās mentori atzīst, ka viņi paši sevi arī ir labāk iepazinuši un uzzinājuši, kā dzīvo jaunieši, kuriem nav bijusi pozitīva ģimenes pieredze.
Vai mentors kā nepazīstama persona jaunietim tik tiešām var sniegt jaunietim nepieciešamo atbalstu?
Bieži mums vieglāk ir aprunāties ar kādu cilvēku no malas, kurš nav mums pazīstams. Savukārt pusaudžu vecumā socializēšanās ir viena no attīstības dimensijām, tā ne tikai palīdz jaunietim attīstīties un iepazīt sevi, bet arī palīdz samazināt ikdienas stresu un uzlabot mentālo veselību. Pusaudžu vecumposma uzdevums ir atdalīties no vecākiem, līdz ar to ir vērtīgi, ja jaunietim ir vēl kāds pieaugušais, kuram var uzticēties. Ne vienmēr tam ir jābūt mentoram. Tas var būt skolotājs, treneris, krustvecāks, kurš savā būtībā pilda mentora lomu – uzklausa, atbalsta, sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem.
Riskam pakļauti jaunieši. Par šo tematu tika veidota pagājušā gada “Dod pieci!” labdarības kampaņa. Vai riskam pakļauts jaunietis var būt jebkurš jaunietis?
Paldies “Dod pieci!” par aktualizēto tematu. Ir apstākļi, kas var veicināt to, ka jaunietis kļūst par riskam pakļautu jaunieti. Galvenokārt tas ir saistīts ar ģimenes situāciju, attiecībām ģimenē. Mūsu programmā ir jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, proti, jaunietis dzīvo pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē vai ģimenēm, kas ir sociālo dienestu redzeslokā. Jaunieši, kuri ir izņemti no ģimenēm vai dzīvo ģimenēs, kurās ir daudzveidīgas sociālas, emocionālas un sociālekonomiskas problēmas, ir pakļauti riskam – priekšlaicīgai skolas pamešanai, neattaisnotai mācību kavēšanai, atkarību izraisošu vielu lietošanai. Šādiem jauniešiem var attīstīties uzvedības problēmas, piemēram, agresīva uzvedība, noteikumu neievērošana, kā arī mentālās veselības problēmas un tieksme iesaistīties vardarbīgās attiecībās, veikt likumpārkāpumus.
Kāpēc reģionos dzīvojošajiem jauniešiem nepieciešams papildus pieaugušā atbalsts? Vai jaunieša dzīvesvietai ir nozīme?
Es uzskatu, ka visiem jauniešiem ir nepieciešamas vienlīdzīgas iespējas visā Latvijā, īpaši psihoemocionālā atbalsta saņemšanai. Nav noslēpums, ka lauku reģionos jauniešiem ir mazāk iespēju gan aktivitāšu ziņā, gan atbalsta saņemsānas ziņā. Tomēr tas nenozīmē, ka viņiem šāds atbalsts nav nepieciešams. Lauku reģionos liels šķērslis ir attālums līdz pilsētu centriem, kuros notiek aktivitātes vai ir iespēja saņemt atbalstu, kā arī nav lielas izvēles iespējas, kā pilsētās. Mentora atbalsts jauniešiem, kuriem pietrūkst ģimenes atbalsta, ir vienlīdzīgi svarīgs, – gan tiem, kuri dzīvo lauku reģionos, gan tiem, kuri dzīvo pilsētās. Visiem jauniešiem ir svarīgi atrast pieaugušo, kurš ir gatavs veltīt laiku individuālām tikšanās reizēm, uzklausa jaunieti bez nosodījuma, sniedz atbalstu, rosina iepazīt sevi un savas vajadzības, iepazīstina ar veselīgu attiecību robežām un pamatprincipiem.
Kādas ir tendences, vērtējot jauno mentoru pieteikšanos dalībai programmā?
Mums ir liels prieks, ka šogad ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri vēlas kļūt par brīvprātīgajiem mentoriem un vispār iesaistīties kādā sociālā projektā, no kura ieguvums ir visai sabiedrībai. Līdz ar to ir pieaudzis arī vīriešu skaits, kuri izteikuši vēlmi kļūt par mentoriem. Lai arī šogad novērojām, ka vīrieši aktīvāk piesakās programmā, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tomēr to skaits nav pietiekams, lai mēs nodrošinātu mentorus visiem puišiem, kuri piedalīsies programmā. Statistiski 2024. gadā sieviešu skaits, kuras bija pieteikušās dalībai programmā, bija 70%, savukārt puišu – jauniešu pieteikumi bija 52%.
Vai reģionu mentorprogrammas īstenošana ir sarežģītāka nekā galvaspilsētā?
Tā kā mentoru pieteikšanos reģionos esam izsludinājuši nesen, ir pāragri izdarīt secinājumus, bet mēs gatavojamies, ka programmas īstenošana būs citāda. Iepriekš mentorprogramma ir darbojusies reģionos, atlasot mentorus konkrētās pilsētās. Šoreiz atlase un atbalsta grupas mentoriem notiks tiešsaistē, līdz ar to esam elastīgāki un zūd nepieciešamība atlasīt mentorus no konkrētas pilsētas. Arī jaunieši, kuri gaida satikšanos ar saviem mentoriem, ir no dažādām Latvijas pilsētām – Valmieras, Rēzeknes, Madonas, Jelgavas, līdz ar to mēs varam būt daudz mērķtiecīgāki mentoru atlasē.
Kā notiek mentoru atlase reģionos? Kas mentoram jādara, ar ko jārēķinās, kļūstot par mentoru jaunietim?
Pirmais solis ir pieteikuma anketas aizpildīšana, kas atrodama mūsu mājaslapā. Pēc pieteikuma izvērtēšanas mēs potenciālo mentoru aicinām uz interviju tiešsaistē. Svarīgākais, kam mēs atlases posmā pievēršam uzmanību, lai mentors atbilst mūsu vērtībām. Tāpat mentoram jābūt gatavam un jāspēj veltīt laiku gan tiekoties ar jaunieti vismaz divas reizes mēnesī klātienē, gan iesaistoties mūsu organizētajās attālinātajās atbalsta grupās reizi divos mēnešos, kas ir svarīgas mentoru emocionālajai higiēnai.
Liene, arī Tava līdzšinējā profesionālā pieredze saistīta ar darbu ar jauniešiem. Kas Tevi iedvesmo tajā?
Esmu ieguvusi maģistra grādu psiholoģijā un sociālajā darbā. Ar jauniešiem strādāju jau vairāk nekā desmit gadus. Līdz šim esmu strādājusi Rīgas Atkarību profilakses centrā kā speciāliste atkarību profilaksē, biedrībā “Asociācija “Dzīvesprieks”” kā sociālās rehabilitācijas programmas vadītāja, Rīgas SOS ģimeņu atbalsta centrā kā sociālā darbiniece un psiholoģe / mentore (pusaudžu atbalsta persona). Man vienmēr ir patikusi jauniešu enerģija un elastība. Šajā darbā esmu novērojusi, ka, ļaujot jauniešiem līdzdarboties dažādās aktivitātēs, viņi atplaukst un sāk ticēt saviem spēkiem.
Vai ikdienā, saskaroties ar jauniešu problēmām un izaicinājumiem, tas neietekmē Tavu emocionālo pašsajūtu?
Nav tā, ka tas neietekmē, bet gadu laikā esmu uztrenējusi emocionālo noturību, strādājot dažādos darbos un sastopoties ar dažādām, arī nestandarta situācijām. Atzīšu, ka karjeras sākumā bija svarīgi, ka blakus ir pieredzējuši kolēģi, kuri spēj atbalstīt un ar kuriem var izrunāt piedzīvotās situācijas, kā arī pajautāt padomu.
Kā Tu pavadi brīvo laiku?
Brīvajā laikā man patīk pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Mēs dodamies pie dabas, skatāmies filmas, spēlējam spēles, apmeklējam muzejus. Vasarā laiku pavadām laukos. Bet pārējā laikā es sevi dēvētu par mājsaimnieci, jo man patīk darīt dažādus mājas darbus. Ar ģimeni esam pievērsušies vegānajai / veģetārajai virtuvei, līdz ar to sanāk eksperimentēt, lai atrastu receptes ēdieniem, kuriem mums visiem garšo. Tāpat man ļoti patīk plānot svētkus, īpaši dēla jubilejas. Es varu stundām veltīt laiku plānošanai un dekorāciju gatavošanai, arī kūku cepšanai.