17. janvārī visā pasaulē atzīmē Starptautisko mentoringa dienu, lai veicinātu izpratni par mentoringa kustību un ieguldījumu globālā mērogā.
Ar mentoringu parasti saprot procesu, kad zinošāka persona dalās pieredzē ar kādu, kam ir mazāka pieredze. Mentori dalās savās prasmēs darbavietā, skolās un profesionālajās organizācijās. Mentorings ir arī lielisks veids, kā atbalstīt jauniešus un sekmēt viņu izaugsmi.
Mēs, Mentor Latvia, kā nevalstiskā organizācija, kas strādā ar jauniešiem, šajā rakstā aplūkosim tieši jauniešu mentoringa priekšrocības un ietekmi uz jauniešu labbūtību un dzīves kvalitāti.
Pusaudžu vecumposmā pārmaiņas notiek vairākos līmeņos – fiziski, kognitīvi, emocionāli un socializējoties. Reizēm šīs izmaiņas var satraukt jaunieti – “vai ar mani viss ir kārtībā?”. Šādos gadījumos ir svarīgi, ka jaunietim ir pieejams uzticams pieaugušais, kam var uzdot šos jautājumus un viņš var sniegt atbildes, vai palīdzēt tās atrast, lai izskaidrotu, kas ar jaunieti pašlaik notiek un kas gaidāms tālāk.
Šajā rakstā apskatīsim, kā mentors un jaunieša sadarbība ar mentoru var ietekmēt jaunieša mentālo veselību un līdz ar to arī dzīves kvalitāti kopumā.
Mentorprogrammas izpratnē mentors ir uzticības un atbalsta persona jaunietim, pieaugušais vecumā no 25 gadiem, kurš nav jaunieša ģimenes loceklis vai radinieks, nav iestāžu nozīmēts apmaksāts profesionālās palīdzības darbinieks, piemēram, psihologs. Mentora uzdevums ir veidot kontaktu ar jaunieti, uzklausīt un sadzirdēt jaunieti bez vērtējuma vai kritikas, būt gatavam sniegt vajadzīgo atbalstu, reizēm praktisku palīdzību un padomu, paplašināt jaunieša redzesloku un bagātināt jaunieša pieredzi.
Pusaudžu vecumposms ir laiks starp pieaugšanu un būšanu bērnam gan fiziski, gan psiholoģiski. Mentālās veselības kontekstā tas ir laiks starp bērna spējām vieglāk pielāgoties jaunām situācijām un pieaugušā rigiditāti. Smadzenes nobriest līdz 25 gadu vecumam un šis ir savā ziņā noslēdzošais posms, kad veidojas identitāte un var panākt paliekošas pārmaiņas mentālajā veselībā un identitātē. Mentālā veselība ir emocionāls, psiholoģisks un sociāls labklājības stāvoklis, kurā cilvēks apzinās savas spējas, var tikt galā ar ikdienas stresu, var strādāt produktīvi un spēj dot ieguldījumu sabiedrībai.
Mentors var būt cilvēks, ar kuru jaunietis var dalīties savās emocijās, problēmās un šaubās. Kāpēc tas ir svarīgi? Sadarbība ar mentoru var palīdzēt jaunietim attīstīt emocionālo noturību un pašapziņu, kas var pozitīvi ietekmēt jaunieša turpmāko dzīves gājumu un izvēles. Mentors var veidot stabilas un uzticamas attiecības ar jaunieti, kas var kalpot kā pamats psiholoģiskās labsajūtas uzlabošanai.
Viens no svarīgākajiem veidiem, kā mentors var palīdzēt, ir piedāvāt jaunietim uzticības pilnas attiecības un emocionālu atbalstu. Mentora klātbūtne un uzticamība var palīdzēt jaunietim justies droši un saprast, ka kāds ir gatavs būt līdzās, atbalstot un uzklausot viņu, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad jaunietis sastopas ar dažādiem izaicinājumiem.
Tāpat pieaugušais mentors var iedrošināt jaunieti uzņemties veselīgus izaicinājumus un izmēģināt jaunas lietas, iedrošināt viņu būt jaunās vidēs un apgūt jaunas prasmes. Savukārt tas sekmē jaunieša pašapziņas attīstīšanos un pārliecību par savām spējām. Mentors var būt avots, kas iedrošina un motivē jaunieti izvirzīt un sasniegt savus mērķus, īpaši, ja jaunietim ir grūtības vai šķiet, ka uzdevums ir pārāk sarežģīts.
Veselīga pašapziņa pusaudža gados ir viens no priekšnoteikumiem, lai jaunietis spētu pieņemt patstāvīgus un veselīgus lēmumus.
Ja jaunietim ir mentors, tas nozīmē, ka viņam ir iespēja satikt kādu cilvēku ārpus savas ikdienas vides, kas paplašina jaunieša redzesloku, uzmundrina un iedrošina atklāt jaunas lietas, tādējādi paplašinot jaunieša kontaktu loku. Būt par mentoru jaunietim nozīmē sniegt viņam nepieciešamo atbalstu ceļā uz pieaugušo pasauli.
Sociālais mentorings ir svarīgs instruments, kas var palielināt jaunieša dzīves kvalitāti un uzlabot mentālo veselību satraucošajā pusaudžu vecumposmā, kad apkārtējiem cilvēkiem ir būtiska ietekme uz jaunieti un viņa spējām attīstīt veselīgu pašapziņu un pieņemt lēmumus labākai nākotnei.