
Ne visiem jauniešiem ir dota iespēja augt ģimenē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gada beigās ārpusģimenes aprūpē atradās 5286 bērni, no tiem 1323 auga audžuģimenēs, 3445 nodoti aizbildnībā, un 518 bērni dzīvoja aprūpes iestādēs. 2024.gadā šis skaits pieauga līdz 5341 bērnam. Vienlaikus audžuģimeņu skaits sarūk – no 710 audžuģimenēm 2023. gadā līdz tikai 620 2024. gadā. Plaisa starp bērnu vajadzībām un pieejamo atbalstu kļūst arvien dziļāka.
Šie jaunieši – nereti dzīves sākumā jau piedzīvojot atstumtību – daudz biežāk sastopas ar sociālo izolāciju, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, grūtībām atrast darbu un cīņu ar mentālās veselības traucējumiem.
“Jaunieši, kuri ir izņemti no ģimenēm vai dzīvo ģimenēs, kurās ir daudzveidīgas sociālas, emocionālas un sociālekonomiskas problēmas, ir pakļauti riskam – priekšlaicīgai skolas pamešanai, neattaisnotai mācību kavēšanai, atkarību izraisošu vielu lietošanai. Šādiem jauniešiem var attīstīties uzvedības problēmas, piemēram, agresīva uzvedība, noteikumu neievērošana, kā arī mentālās veselības problēmas un tieksme iesaistīties vardarbīgās attiecībās, veikt likumpārkāpumus,” stāsta Mentor Latvia mentorprogrammas vadītāja Liene Bērziņa.
Šie riski nav abstrakti – tie skar konkrētus bērnus, konkrētos Latvijas novados, konkrētās klasēs. Tāpēc ir būtiski pamanīt un apzināties mazāk aizsargātu jauniešu izaicinājumus un domāt par to, kā mēs ikviens varam jauniešus atbalstīt un līdz ar to radīt mums visiem iespēju dzīvot stiprākā, drošākā un cilvēcīgākā sabiedrībā.
Izglītība un priekšlaicīga mācību pārtraukšana
Izglītība ir pamats ikviena jauna cilvēka nākotnei un sabiedrības kopīgai izaugsmei. Taču Latvijā ne visiem jauniešiem šī iespēja ir vienlīdz pieejama vai sasniedzama. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023. gadā aptuveni 8500 jauniešu vecumā no 16 līdz 19 gadiem (11% šajā vecuma grupā) nebija reģistrēti nevienā izglītības iestādē – ne vispārizglītojošajā, ne profesionālajā, ne augstākās izglītības līmenī. Tajā pašā gadā 7,75% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem bija priekšlaicīgi pametuši mācības – rādītājs, kas gan joprojām ir zemāks par Eiropas Savienības vidējo, tomēr pieaudzis salīdzinājumā ar 2022. gada 6,7%. Aiz šiem procentiem slēpjas tūkstošiem jauniešu, kuri paliek bez izglītības, bez prasmēm un bez skaidras nākotnes. Bieži vien tie ir jaunieši no nelabvēlīgas vides, tostarp ārpus ģimenes aprūpē esošie, kuriem nav pietiekama emocionāla un praktiska atbalsta, lai noturētos izglītības sistēmā.
Kā mentorings var palīdzēt risināt šo situāciju?
Šie skaitļi liecina par nepieciešamību meklēt efektīvus, cilvēkcentrētus risinājumus. Viens no tiem ir mentorings – mērķtiecīgas, atbalstošas attiecības starp jaunieti un pieaugušo, kurš iedrošina, motivē un palīdz virzīties uz priekšu. Pētniece Džīna Rodsa (Jean Rhodes) uzsver, ka kvalitatīvas mentorattiecības veicina jauniešu pozitīvu attīstību, tostarp uzlabo sekmes un palielina noturību palikt izglītības sistēmā.
“Mentorēšanas spēks slēpjas attiecībās. Tieši saikne ar pieaugušo, kurš tev tic, kad tu pats vēl šaubies, var mainīt visu.”
Jean Rhodes, mentoringa pētniece un profesore
Mentoru atbalsts ir īpaši nozīmīgs tiem jauniešiem, kuri saskaras ar mācību grūtībām, sociāliem izaicinājumiem vai zemu motivāciju. Starptautiski pētījumi rāda, ka mentors var palīdzēt ne tikai uzlabot sekmes, bet arī paaugstināt mācību apmeklējumu un vēlmi palikt skolā:
- Kā norādīts Eiropas skolu izglītības platformā, Nīderlandē viena gada ilgā mentoringa programma profesionālās izglītības skolās samazināja priekšlaicīgās mācību pārtraukšanas rādītāju par vairāk nekā 40%.
- ASV jauniešu mentoringa organizācijas dati rāda, ka 76% riskam pakļautu jauniešu, kuriem ir mentors, plāno turpināt mācības pēc vidusskolas, salīdzinot ar tikai apmēram pusi jauniešu bez mentora.
Diemžēl Latvijā nav publiski pieejamu datu par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas apjomu tieši jauniešu vidū, kuri aug ārpusģimenes aprūpē. Tomēr pētījumi un starptautiskā pieredze liecina, ka šie jaunieši ir pakļauti augstākam riskam pamest mācības, īpaši tad, ja aprūpe beidzas 18 gadu vecumā bez pietiekama atbalsta.
Mentorings šeit var būt labs risinājums. Uzticams pieaugušais, kurš regulāri tiekas ar jaunieti, palīdz ieraudzīt nākotnes iespējas, pārvarēt šaubas un saglabāt mērķtiecību. Tieši šāds atbalsts var būtiski ietekmēt lēmumu palikt skolā, pabeigt mācības un turpināt izglītību arī turpmāk.
NEET jaunieši
Ne visiem jauniešiem izdodas veiksmīgi iekļauties izglītības sistēmā vai darba tirgū. Viens no būtiskākajiem jaunatnes izaicinājumiem mūsdienās ir tā dēvētā NEET situācija – kad jaunietis ne mācās, ne strādā, ne apgūst arodu. Šāds statuss ne tikai ierobežo attīstības iespējas, bet arī palielina izolācijas, ilgtermiņa bezdarba un sociālās atstumtības risku.
Saskaņā ar Oficiālās statistikas portāla datiem, 2023. gadā Latvijā NEET statusā atradās 26,9 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem jeb 10% šīs vecuma grupas. 2024. gadā situācija ir uzlabojusies – NEET jauniešu īpatsvars vecuma grupā 15–24 gadi samazinājies līdz 9% jeb aptuveni 17 tūkstošiem. Vienlaikus jauniešu bezdarbs Latvijā joprojām ir salīdzinoši augsts – 12,3%.
Īpaši neaizsargāti ir jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, kuri bieži sastopas ar grūtībām iekļauties izglītības vai darba vidē atbalsta trūkuma dēļ. Pētījumi (Cedefop, 2022) uzsver, ka šie jaunieši ne tikai nāk no sociāli nelabvēlīgas vides, bet arī bieži izjūt zemu pašvērtējumu un uzticības trūkumu institūcijām.
Specifisku datu tieši par NEET jauniešiem ārpusģimenes aprūpē Latvijā nav, taču pētījumi norāda, ka šī grupa ir pakļauta augstākam riskam nonākt NEET situācijā. Piemēram, pārskats par sociālās iekļaušanas situāciju Latvijā (Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam) min, ka jaunieši no ārpusģimenes aprūpes ir viena no galvenajām sociālā riska grupām, kurai nepieciešams īpašs atbalsts, lai iekļautos izglītības sistēmā un darba tirgū.
Kā mentorings var palīdzēt risināt šo situāciju?
Mentorings ir ne tikai attiecības, kas balstītas uzticībā – tas ir arī praktisks atbalsts ceļā uz patstāvīgu dzīvi. Kā norāda Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), mentoru iesaiste var būtiski palielināt iespēju, ka jaunietis turpina izglītību vai veiksmīgi iekļaujas darba tirgū.
Mentors profesionālajā izaugsmē jaunietim var palīdzēt vairākos veidos:
- Dalīties kontaktos un praktiskā pieredzē, iepazīstinot ar darba un mācību iespējām.
- Palīdzēt sagatavoties darba tirgum – sākot no CV un motivācijas vēstules izveides līdz prasmēm darba intervijā.
- Atjaunot ticību sev – sniedzot regulāru emocionālu atbalstu, iedrošinājumu un atgādinājumu par jaunieša spējām un vērtību.
Šāda ilgtermiņa cilvēkcentrēta pieeja mazina risku, ka jaunietis paliek NEET statusā ilgstoši, un palīdz pārvarēt neveiksmīgu pieredzi un apzināties savas stiprās puses.
Mentālā veselība
Mūsdienās arvien vairāk aktualizējas jauniešu mentālās veselības problēmas – pieaug trauksmes, depresijas un vientulības izplatība pusaudžu vidū. Kā liecina Bērnu slimnīcas dati, Latvijā aptuveni 15% pusaudžu saskaras ar dažādiem psihiskās veselības traucējumiem. 2024.gadā pusaudžu skaits, kuri nonāca Bērnu slimnīcā paškaitējuma dēļ, ir trīskāršojies – no 60 jauniešiem 2019. gadā līdz 200 jauniešiem 2023.gadā. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktais pētījums par 2022./2023.mācību gadu rāda, ka kopš 2018. gada ievērojami pasliktinājusies gan skolēnu fiziskā, gan mentālā veselība – īpaši meiteņu vidū.
Pētījumā “Ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveides iespējas” ir norādīts, ka jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigām bieži zaudē piekļuvi nepieciešamajam atbalstam, tostarp psiholoģiskajiem pakalpojumiem. Šī atbalsta trūkums var novest pie veselības problēmu saasināšanās, īpaši laikā, kad jaunieši saskaras ar izaicinājumiem, piemēram, nodarbinātības un izglītības iespēju ierobežojumiem, kā arī finansiālām grūtībām.
Kā mentorings var palīdzēt risināt šo situāciju?
“Pusaudzībā jauniešiem notiek attīstība vairākās dimensijās. Ne tikai ķermenis mainās, nobriest, bet notiek arī pārmaiņas emocionālajā, sociālajā, intelektuālajā un vērtību dimensijās. Un reizēm šīs izmaņas var satraukt jaunieti, kurš var uzdot sev un citiem jautājumu, “Vai ar mani viss ir kārtībā?”. Un tad ir svarīgi, ka ir pieejams uzticams pieaugušais, kuram šos jautājums var uzdot, un viņš var sniegt atbildes, vai palīdzēt tās atrast, lai izskaidrotu, kas ar jaunieti notiek un kas gaidāms tālāk,” stāsta Mentor Latvia mentorprogrammas vadītāja Liene Bērziņa.
Amerikas Nacionālā mentoringa resursu centra ziņojums rāda, ka sociālā izolācija un vientulība jauniešu vidū var izraisīt smagas sekas – augstāku depresijas, dažādu vielu atkarību un pat pašnāvības mēģinājumu risku. Pētniece Džīna Rodsa (Jean Rhodes) savos zinātniskajos rakstos uzsver, ka mentorattiecības nodrošina drošu vidi, kur jaunietis var uzticēties un dalīties pārdzīvojumos, nebaidoties no nosodījuma. Šāds atbalsts mazina vientulības izjūtu, samazina depresijas simptomus un ļauj justies pieņemtam. Aug pašapziņa un emocionālā labklājība, kas palīdz jaunietim justies stabilāk ikdienā. Ilgtermiņā stipra mentora un jaunieša saikne vairo noturību pret stresu.
“Bieži mums vieglāk ir aprunāties ar kādu cilvēku no malas, kurš nav mums pazīstams. Savukārt pusaudžu vecumā socializēšanās ir viena no attīstības dimensijām, tā ne tikai palīdz jaunietim attīstīties un iepazīt sevi, bet arī palīdz samazināt ikdienas stresu un uzlabot mentālo veselību, “ uzsver Mentor Latvia mentorprogrammas vadītāja Liene Bērziņa.
Arī Hārvarda Universitātes pētnieki noskaidrojuši, ka visbiežākais faktors, kas veicina bērnu un jauniešu spēju pārvarēt grūtības, ir vismaz vienas stabilas un gādīgas attiecības ar pieaugušo. Mentoru vadībā jaunieši mācās tikt galā ar stresu un dažādām emocijām, mācās risināt problēmas un kļūst noturīgāki dažādās krīzes situāciās. Rezultātā mentora klātbūtne mazina trauksmi un palīdz novērst smagāku mentālās veselības traucējumu veidošanos. Ar mentora atbalstu jaunietis stiprina savu psiholoģisko noturību, kļūst pašapzinīgāks un spēj veiksmīgāk tikt galā ar dažādiem dzīves izaicinājumiem.
Gan vietējie, gan starptautiskie dati apliecina, ka mentoringam ir nozīmīga pozitīva ietekme uz jauniešu attīstību – tas palīdz viņiem nepamest un sekmīgāk pabeigt mācības, iekļauties darba tirgū un rūpēties par mentālo veselību. Protams, mentoringa ietekme var atšķirties atkarībā no programmas kvalitātes un ilguma. Pētnieki uzsver, ka vislabākos rezultātus dod rūpīgi veidotas programmas, kurās iesaistīti motivēti un atbildīgi pieaugušie mentori, kvalificēti speciālisti rūpējas par jauniešu un mentoru sadarbības uzsākšanu, nodrošina mentoru apmācību un regulāras tikšanās ar jaunieti. Šādos apstākļos izveidojas mentorattiecības, kas veido drošu pamatu pozitīvām pārmaiņām jaunieša dzīvē. Mentorings nav pārvērtību brīnumlīdzeklis, taču tas ir sevi pierādījis kā efektīvs jaunatnes atbalsta instruments.
Izmantotie avoti:
- https://www.cedefop.europa.eu/en/tools/neets/intervention-approaches/offering-mentorship-programmes-neets#:~:text=NEETs%20may%20lack%20confidence%20and,or%20participating%20in%20job%20interviews
- https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/3c90dc49-7063-40ef-9212-966c168999a8
- https://www.youthmentor.org
- https://www.cedefop.europa.eu/en/tools/neets/intervention-approaches/offering-mentorship-programmes-neets#:~:text=Moreover%2C%20a%20mentorship%20can%20offer,future%20employers%2C%20or%20training%20providers
- https://cepr.org/voxeu/columns/mentoring-improves-school-work-transition-disadvantaged-adolescents#:~:text=Disadvantaged%20adolescents%20often%20struggle%20to,in%20the%20German%20labour%20market
- https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7823908/#:~:text=with%20academic%20success%20,emphasise%20that%20learning%20difficulties%20and
- https://school-education.ec.europa.eu/ka/discover/resources/does-intensive-coaching-reduce-school-dropout#:~:text=Does%20intensive%20coaching%20reduce%20school,dropout
- https://nationalmentoringresourcecenter.org/blog/the-challenges-and-opportunity-to-support-youth-loneliness-and-social-isolation-through-community-based-mentoring/#:~:text=This%20has%20important%20implications%20because,mentee
- https://sites.uab.edu/humanrights/2024/11/15/how-youth-mentoring-can-instill-resilience-in-the-next-generation/#:~:text=According%20to%20Harvard’s%20Center%20on,likelihood%20of%20developing%20mental%20health
- https://stat.gov.lv/lv/sociala-ieklausanas-riska-grupa-jauniesi-kas-nemacas-nestrada-un-neiegust-arodu-neet-jauniesi?utm_source=chatgpt.com “jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši)”
- https://stat.gov.lv/lv/dinamiskais-grafiks/galv-arpusgimenes-aprupe-esoso-bernu-skaits-gada-beigas-tabula?utm_source=chatgpt.com “Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits gada beigās”
- https://www.lm.gov.lv/lv/klusti-par-uznemoso-gimeni?utm_source=chatgpt.com “Kļūsti par uzņemošo ģimeni! | Labklājības ministrija”
- https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.01.2025-nepietiekami-apmaksats-pilna-laika-darbs-bez-brivdienam-kadel-nepiepulcejas-jaunas-audzugimenes.a582265/?utm_source=chatgpt.com “Nepietiekami apmaksāts pilna laika darbs bez brīvdienām – LSM”
- https://lbtufb.lbtu.lv/conference/student/LBTU_IITF_stud_magistrantu_konference_2024-81-88.pdf?utm_source=chatgpt.com “[PDF] Priekšlaicīga mācību pārtraukšana kā karjeras attīstības riska faktors …”
- https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/bezdarbs/preses-relizes/20759-bezdarbs-2023-gada-4-ceturksni-un-2023-gada?utm_source=chatgpt.com “2023. gadā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,5”
- https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.05.2024-no-paskaitejuma-cietuso-skaits-bernu-slimnica-pedejos-gados-triskarsojies-kapec-jauniesi-dara-sev-pari.a553215/
- https://www.spkc.gov.lv/lv/media/21564/download?attachment
Foto: unsplash.com