Ja kādam dari ko labu, tas noteikti atmaksājas! Aivara un Daniela stāsts

Mēs tiekamies Aivara dzimšanas dienā. Jaunietim aprit 23. Mūsu saruna šādā īpašā dienā ir nejaušība. Aivars no mentora saņem lielu šokolādes mafinu, kas intervijas laikā pamazām tiek notiesāts.

27 February 2017 | Jaunumi

Aivars ar smaidu uz lūpām par savu mentoru saka: “Viņš ir labs cilvēks, saprotošs; jūtu, ka viņam var uzticēties.”

Daniels un Aivars pirmoreiz tikās pērnā gada vasarā. Pašlaik Aivars gatavojas autoskolas eksāmenam un tikko ir uzsācis darba gaitas apsaimniekošanas jomā. Daniels studē doktorantūrā vides zinātni, un ikdienā strādā nevalstiskajā jomā, vadot Vides izglītības fondā Ekoskolu programmu.

Daniels ir mentors kādam jaunietim jau otro reizi. Jautāts par motivāciju mentorprogrammā piedalīties atkārtoti, viņš uzsver, ka patika piedalīties programmā pirmajā gadā, un juta, ka ir pieredze, zināšanas, ko nodot tālāk, kā arī juta sevī spēju izdarīt ko foršu. “Kāpēc ne?” viņš smaidot nosaka.

Līdz šim apmēram desmit gadus Daniels ir organizējis dažādus pasākumus gan bērnu namos (galvenokārt savā dzimtajā pilsētā Valkā), gan aktīvās atpūtas notikumus jauniešiem, piemēram, pārgājienus un ekspedīcijas gar jūru. Danielam mentorprogrammā ir svarīgs dalīšanās process – dalīties pieredzē, sniegt padomu. Lūk, tas ir tas, ko viņš var un vēlas sniegt jaunietim!

Daniels atklāj savu noslēpumu, kā samenedžēt jēgpilnas tikšanās ar jaunieti, apvienot studijas doktorantūrā, pasākumu organizēšanu un ikdienas darba pienākumus. Viņš uzsver, ka tam visam ir viens atslēgas vārds – SAVIENOŠANA! Tas nozīmē ņemt jaunieti līdzi pasākumos un savās aktivitātēs – ja dodies pārgājienā, uzaicini jaunieti, tiecies ar draugiem, ierosini arī jaunietim pievienoties un tamlīdzīgi.

Aivars atceras daudz spilgtu mirkļu ar Danielu, bet vislabāk viņam patika brauciens kopā uz Igauniju, AHHAA zinātnes centra un akvaparka apmeklējums kaimiņvalstī. Viņam patīk kaut kur aizbraukt, pavadīt labi laiku un atpūsties. Un kādēļ gan to nedarīt kopā ar mentoru?

Jaunieti šīgada programmā pieteica draugs, kurš iepriekš pats bija piedalījies. Aivars ir ļoti apmierināts, ka piekritis dalībai programmā un atzīst, ka ir ieguvis kaut ko jaunu – pozitīvas emocijas, iepazinis jaunus cilvēkus. Aivaram ir svarīga kustība – kaut kur doties, darboties. Mierā viņam nosēdēt esot grūti.

Daniels iestarpina, ka galvenokārt gan pats uzprasās uz tikšanos ar Aivaru. Viņš uzskata, ka mentorprogramma ir ieguvums abiem – gan mentoram, gan jaunietim. “Tā ir vērtīga pieredze un, ja nezini, ko foršu un labu paveikt – vari iesaistīties un nodot savu pieredzi tālāk!” mentors iedrošina. Viņš priecājas par katru iespēju, kad var atbalstīt kādu, kuram tas ir vajadzīgs. Turklāt tas dzīvē vairo pozitīvās emocijas.

Sarunas laikā uzzinu, ka Daniels ir atklājis Aivaram kino pasauli, pirmo reizi aizvedot jaunieti uz kino. Aivars Danielu jau uzskata par draugu, un atzīst, ka negribētu mainīt citu mentoru. Abi ir vienisprātis – kad programma beigsies, tāpat satiksies! Aivars papildina, ka ir aktīvs cilvēks, un vēlas būt kustībā, tāpēc ir interesanti kopā ar Danielu. Savukārt Daniels uzskata, ka ar jaunieti viņam ir paveicies, jo abi ir aktīva dzīvesveida piekritēji.

Daniels arī ar iepriekšējās programmas jaunieti joprojām uztur kontaktus. Jaunietis ir sportists un dzīvo citā pilsētā, līdz ar to komunikācija notiek galvenokārt elektroniski vai telefoniski. Daniels dalību mentorprogrammā neuztver kā pienākumu – tā ir dzīves sastāvdaļa. Par attiecību turpināšanu pēc mentorprogrammas viņš atbild ar pretjautājumu – kā gadu, pavadot kopā ar jaunieti, pēc tam tas tā vienkārši var aprauties? Ja ir abpusēja vēlme, tad Daniels noteikti atbalsta attiecību uzturēšanu un komunikācijas turpināšanu.  Daniels papildina: “Ir taču arī iespēja turpināt apmeklēt Mentor Latvia organizētos pasākumus un kaut kā apvienot savas aktivitātes ar tikšanos ar jaunieti!” Daniels atzīst, ka jaunietis neapzināti motivē uz to, lai atslēgtos no darbiem, dotos kaut kur, un tas ir kā mentorprogrammas papildus bonus.

Aivars saka, ka dzīvē palīdzēšana ir svarīga, un viņš zina, ka vajadzības gadījumā no Daniela sagaidīs gan padomu, gan palīdzību grūtā brīdī. Jaunietis dzīvo ģimenē, un mamma akceptē viņa saskarsmi ar mentoru – mammai iebildumu neesot. Sevi Aivars raksturo kā draudzīgu un atvērtu cilvēku, kurš cenšas būt labs. Viņa pārliecība ir – ja kādam dari ko labu, tas noteikti atmaksājas! “Ar cilvēkiem jādraudzējas, nedrīkst tos atstumt”, viņš smaidot nosaka.

Kas mainījies jaunieša dzīvē pēc dalības mentorprogrammā? Uz šo jautājumu saņemu vairākas Aivara atbildes: “Ir kam uzticēties, kaut ko pastāstīt. Ir, kas uzklausa, un var kaut kur kopā aizbraukt, kaut ko jaunu izmēģināt.”

Daniela ieskatā ir vērtīgi jaunietim kaut ko iemācīt – savas vērtības, skatījumu uz dzīvi, iedrošināt izvirzīt mērķus un virzīties uz tiem. Mentorprogramma sniedz plašāku skatījumu dzīvi. Daniels iesaka citiem nebaidīties un izmēģināt, iesaistīties mentorprogrammā, jo nepamēģinot, nekad neuzzināsi, kā var būt! Daniels ir pārliecināts – jebkura jauna lieta kaut ko iemāca! Savukārt komunikācija ir vērtīga prasme gan darbā, gan dzīvē, īpaši saskarsme ar jauniešiem, kas paver citu skatu uz dzīvi.

Sarunas izskaņā Daniels nosaka: “Dzīve ir dota viena, un tev būs noteikti ko atcerēties, ja esi paveicis ko labu! Mums katram ir savas vērtības, bet svarīgi ir nekad nepazaudēt cilvēcīgumu!

Interviju sagatavoja sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rancāne